॥ ॐ श्रीसाम्बशिवाय नमः ॥ ॥ ॐ श्रीगणेशाय नमः ॥
श्रीशिवमहापुराण
रुद्रसंहिता — पार्वतीखण्डअथ चत्वारिंशोऽध्यायः
Continuing his narration to Nārada, Brahmā tells how Śambhu summoned Nandin and all his gaṇas, had a portion of them stay behind to keep festivity at Kailāsa, and set out with the rest for the mountain-lord's city. Brahmā then catalogues, troop-lord by troop-lord, the vast host that departed with Śiva — Śaṅkhakarṇa, Kekarākṣa, Vikṛta, Viśākha, Pārijāta, Sarvāntaka, Vikṛtānana, Dundubha, Kapāla, Sandāraka, Kanduka, Kuṇḍaka, Viṣṭambha, Pippala, Sanādaka, Āveśana, Mahākeśa, Kuṇḍa, Parvataka, Candratāpana, Kāla, Kālaka, Mahākāla, Agnika, Agnimukha, Ādityamūrdhā, Ghanāvaha, Sannāha, Kumuda, Amogha, Kokila, Sumantra, Kākapādodara, Santānaka, Mahābala, Madhupiṅga, Nīla, Pūrṇabhadra, Caturvaktra, Karaṇa, Gaṇeśāna, Ṣaḍāsya, Cañcumukha, Saṃvartaka, Caitra, Lakulīśa, and Vīrabhadra among them — each leading his own countless myriads of gaṇas, along with Nandin's own incalculable following and Kṣetrapāla and Bhairava besides, all thousand-armed, jaṭā-crowned, crescent-adorned, rudrākṣa-wearing and ash-smeared, radiant as a crore of suns, ranging over earth, netherworld, sky and the seven heavens. He describes how Caṇḍī, Rudra's own sister, mounted on a corpse-throne, garlanded with serpents and bearing a golden jar, came forth leading her own eleven-crore-strong host of fearsome Rudra-gaṇas amid a din of ḍamarus, bherīs, conches and dundubhis that filled the three worlds; how the gods, siddhas and lokapālas followed behind the gaṇas, with Viṣṇu enthroned on Garuḍa beneath a great parasol, Brahmā himself in the procession together with the embodied Vedas, śāstras, purāṇas and āgamas, and Indra on Airāvata; how sages, śākinīs, yātudhānas, vetālas, bhūtas, pretas, piśācas, and the gandharvas Tumburu, Nārada, Hāhā and Hūhū sounded their instruments; and how the mothers of the worlds, the divine maidens, Gāyatrī, Sāvitrī, Lakṣmī and the other goddesses of the gods went along rejoicing, while Śiva himself, mounted on the crystalline bull who is Dharma incarnate, shone amid the assembled gods and great sages as he journeyed to Himālaya's house to claim Pārvatī's hand. Having thus told the joyous tale of Śambhu's departure, Brahmā tells Nārada he will now relate the true happening that followed in Himālaya's city. ब्रह्माजी नारदजीको आगेकी कथा सुनाते हुए बताते हैं कि भगवान् शम्भुने नन्दी आदि समस्त गणोंको बुलाकर, कुछ गणोंको वहीं ठहराकर, शेष गणोंके साथ पर्वतराजकी नगरीकी ओर प्रस्थान किया। तदनन्तर ब्रह्माजी उस विशाल बरातमें सम्मिलित गणनायकोंका क्रमशः वर्णन करते हैं—शंखकर्ण, केकराक्ष, विकृत, विशाख, पारिजात, सर्वान्तक, विकृतानन, दुन्दुभ, कपाल, सन्दारक, कन्दुक, कुण्डक, विष्टम्भ, पिप्पल, सनादक, आवेशन, महाकेश, कुण्ड, पर्वतक, चन्द्रतापन, काल, कालक, महाकाल, अग्निक, अग्निमुख, आदित्यमूर्धा, घनावह, सन्नाह, कुमुद, अमोघ, कोकिल, सुमन्त्र, काकपादोदर, सन्तानक, महाबल, मधुपिंग, नील, पूर्णभद्र, चतुर्वक्त्र, करण, गणेशान, षडास्य, चंचुमुख, संवर्तक, चैत्र, लकुलीश तथा वीरभद्र आदि—ये सभी अपने-अपने असंख्य गणोंको साथ लेकर, तथा नन्दी आदिका अगणित परिवार एवं क्षेत्रपाल-भैरव भी, सहस्रबाहु, जटामुकुटधारी, चन्द्ररेखाभूषित, रुद्राक्षधारी, भस्मलेपित तथा कोटि सूर्योंके समान तेजस्वी होकर पृथ्वी, पाताल, आकाश तथा सातों स्वर्गोंमें विचरण करते हुए चले। इसके बाद रुद्रकी भगिनी चण्डी प्रेतासनपर सवार, सर्पाभरणभूषित तथा स्वर्णकलश धारण किये हुए, अपने ग्यारह करोड़ रौद्र रुद्रगणोंको साथ लेकर डमरू, भेरी, शंख तथा दुन्दुभियोंकी गड़गड़ाहटसे तीनों लोकोंको गुँजाती हुई वहाँ आयीं। गणोंके पीछे समस्त देवता, सिद्ध तथा लोकपाल चले; गरुड़ासनपर बैठे विष्णु बड़े छत्रसे शोभित हुए, स्वयं ब्रह्माजी वेद-शास्त्र-पुराण-आगमोंके मूर्तिमान् स्वरूपके साथ तथा ऐरावतपर आरूढ़ इन्द्र सेनाके मध्यमें चले। ऋषिगण, शाकिनी, यातुधान, वेताल, भूत-प्रेत-पिशाच तथा तुम्बुरु-नारद-हाहा-हूहू आदि गन्धर्व-किन्नर वाद्य बजाते हुए चले, और जगन्माताएँ, देवकन्याएँ, गायत्री, सावित्री, लक्ष्मी आदि देवस्त्रियाँ भी प्रसन्नतापूर्वक साथ गयीं। इस बीच स्वयं शिवजी, धर्मस्वरूप शुद्ध स्फटिकमय वृषभपर आरूढ़ होकर, देवताओं तथा महर्षियोंसे सेवित हो पार्वतीका पाणिग्रहण करनेके लिये हिमालयके घरकी ओर अत्यन्त शोभायमान होकर चले। इस प्रकार शम्भुके प्रस्थानकी सारी आनन्दमयी कथा कहकर ब्रह्माजी नारदजीसे कहते हैं कि अब वे हिमालयकी नगरीमें घटित सद्वृत्तान्त सुनायेंगे।
१ अथ शम्भुः समाहूय नन्द्यादीन् सकलान् गणान्। आज्ञापयामास मुदा गन्तुं स्वेन च तत्र वै॥ १
atha śambhuḥ samāhūya nandyādīn sakalān gaṇān | ājñāpayāmāsa mudā gantuṃ svena ca tatra vai 1 ||
तब भगवान् शम्भुने नन्दी आदि समस्त गणोंको बुलाकर प्रसन्नतापूर्वक अपने साथ वहाँ चलनेकी आज्ञा दी।
Then Śambhu summoned Nandin and all the other gaṇas, and joyfully commanded them to go there together with him.
अथ शम्भुः समाहूय (atha śambhuḥ samāhūya) — then Śambhu, having summonedनन्द्यादीन् सकलान् गणान् (nandyādīn sakalān gaṇān) — Nandin and all the other gaṇasआज्ञापयामास मुदा (ājñāpayāmāsa mudā) — joyfully commanded themगन्तुं स्वेन च तत्र वै (gantuṃ svena ca tatra vai) — to go there together with him
२ अपि यूयं सह मया सङ्गच्छध्वं गिरेः पुरम्। कियद्गणानिहास्थाप्य महोत्सवपुरस्सरम्॥ २
api yūyaṃ saha mayā saṅgacchadhvaṃ gireḥ puram | kiyadgaṇānihāsthāpya mahotsavapurassaram 2 ||
क्या तुम सब कुछ गणोंको यहीं ठहराकर, महोत्सवपूर्वक मेरे साथ पर्वतराजकी नगरीको चलोगे?
Will you all, having stationed some troops here, go with me to the mountain-lord's city, amid a great celebration?
अपि यूयं सह मया (api yūyaṃ saha mayā) — will you, together with meसङ्गच्छध्वं गिरेः पुरम् (saṅgacchadhvaṃ gireḥ puram) — go to the mountain-lord's cityकियद्गणानिहास्थाप्य (kiyadgaṇānihāsthāpya) — having stationed some troops hereमहोत्सवपुरस्सरम् (mahotsavapurassaram) — preceded by a great festival
३ अथ ते समनुज्ञा गणेशा निर्ययुर्मुदा। स्वं स्वं बलमुपादाय तान् कथंचिद्वदाम्यहम्॥ ३
atha te samanujñā gaṇeśā niryayurmudā | svaṃ svaṃ balamupādāya tān kathaṃcidvadāmyaham 3 ||
तब आज्ञा पाकर वे गणेश्वर अपनी-अपनी सेना लेकर प्रसन्नतापूर्वक निकल पड़े; मैं उनका कुछ अंशमें वर्णन करता हूँ।
Then those lords of the gaṇas, given leave, set out joyfully, each taking his own force; of them I shall tell you something.
अथ ते समनुज्ञा गणेशाः (atha te samanujñā gaṇeśāḥ) — then those gaṇeśas, given leaveनिर्ययुर्मुदा (niryayurmudā) — set out joyfullyस्वं स्वं बलमुपादाय (svaṃ svaṃ balamupādāya) — each taking his own forceतान् कथंचिद्वदाम्यहम् (tān kathaṃcidvadāmyaham) — of them I shall tell something
४ अभ्यगाच्छङ्खकर्णश्च गणकोट्या गणेश्वरः। शिवेन सार्धं सङ्गन्तुं हिमाचलपुरं प्रति॥ ४
abhyagācchaṅkhakarṇaśca gaṇakoṭyā gaṇeśvaraḥ | śivena sārdhaṃ saṅgantuṃ himācalapuraṃ prati 4 ||
गणेश्वर शंखकर्ण एक करोड़ गणोंके साथ शिवजीके साथ हिमाचलपुरीकी ओर चलनेके लिये आये।
The lord of gaṇas Śaṅkhakarṇa came forth with a crore of gaṇas, to go together with Śiva toward Himācala's city.
अभ्यगाच्छङ्खकर्णश्च (abhyagācchaṅkhakarṇaśca) — and Śaṅkhakarṇa came forthगणकोट्या गणेश्वरः (gaṇakoṭyā gaṇeśvaraḥ) — the lord of gaṇas, with a crore of gaṇasशिवेन सार्धं सङ्गन्तुं (śivena sārdhaṃ saṅgantuṃ) — to go together with Śivaहिमाचलपुरं प्रति (himācalapuraṃ prati) — toward the city of Himācala
५ दशकोट्या केकराक्षो गणानां स महोत्सवः। अष्टकोट्या च विकृतो गणानां गणनायकः॥ ५
daśakoṭyā kekarākṣo gaṇānāṃ sa mahotsavaḥ | aṣṭakoṭyā ca vikṛto gaṇānāṃ gaṇanāyakaḥ 5 ||
केकराक्ष नामक गणराज दस करोड़ गणोंके साथ महोत्सवरूप होकर आये; तथा गणनायक विकृत आठ करोड़ गणोंके साथ आये।
Kekarākṣa, that great festival of gaṇas, came with ten crore of them; and Vikṛta, the lord of gaṇas, with eight crore.
दशकोट्या केकराक्षः (daśakoṭyā kekarākṣaḥ) — Kekarākṣa, with ten croreगणानां स महोत्सवः (gaṇānāṃ sa mahotsavaḥ) — he, a great festival of gaṇasअष्टकोट्या च विकृतः (aṣṭakoṭyā ca vikṛtaḥ) — and Vikṛta, with eight croreगणानां गणनायकः (gaṇānāṃ gaṇanāyakaḥ) — the leader of the gaṇas
६ चतुष्कोट्या विशाखश्च गणानां गणनायकः। पारिजातश्च नवभिः कोटिभिर्गणपुङ्गवः॥ ६
catuṣkoṭyā viśākhaśca gaṇānāṃ gaṇanāyakaḥ | pārijātaśca navabhiḥ koṭibhirgaṇapuṅgavaḥ 6 ||
गणनायक विशाख चार करोड़ गणोंके साथ तथा गणश्रेष्ठ पारिजात नौ करोड़ गणोंके साथ आये।
Viśākha, the lord of gaṇas, came with four crore; and Pārijāta, the foremost of gaṇas, with nine crore.
चतुष्कोट्या विशाखश्च (catuṣkoṭyā viśākhaśca) — and Viśākha, with four croreगणानां गणनायकः (gaṇānāṃ gaṇanāyakaḥ) — the leader of the gaṇasपारिजातश्च नवभिः (pārijātaśca navabhiḥ) — and Pārijāta, with nineकोटिभिर्गणपुङ्गवः (koṭibhirgaṇapuṅgavaḥ) — crore, the bull among gaṇas
७ षष्ट्या सर्वान्तकः श्रीमान् तथैव विकृताननः। गणानां दुन्दुभोऽष्टाभिः कोटिभिर्गणनायकः॥ ७
ṣaṣṭyā sarvāntakaḥ śrīmān tathaiva vikṛtānanaḥ | gaṇānāṃ dundubho'ṣṭābhiḥ koṭibhirgaṇanāyakaḥ 7 ||
श्रीमान् सर्वान्तक तथा विकृतानन साठ-साठ करोड़ गणोंके साथ आये; गणनायक दुन्दुभ आठ करोड़ गणोंके साथ आये।
The glorious Sarvāntaka came with sixty crore, and likewise Vikṛtānana; Dundubha, the lord of gaṇas, with eight crore of them.
षष्ट्या सर्वान्तकः श्रीमान् (ṣaṣṭyā sarvāntakaḥ śrīmān) — the glorious Sarvāntaka, with sixty croreतथैव विकृताननः (tathaiva vikṛtānanaḥ) — and likewise Vikṛtānanaगणानां दुन्दुभोऽष्टाभिः (gaṇānāṃ dundubho'ṣṭābhiḥ) — Dundubha, lord of gaṇas, with eightकोटिभिर्गणनायकः (koṭibhirgaṇanāyakaḥ) — crore, that leader of gaṇas
८ पञ्चभिश्च कपालाख्यो गणेशः कोटिभिस्तथा। षड्भिस्सन्दारको वीरो गणानां कोटिभिर्मुने॥ ८
pañcabhiśca kapālākhyo gaṇeśaḥ koṭibhistathā | ṣaḍbhissandārako vīro gaṇānāṃ koṭibhirmune 8 ||
कपाल नामक गणेश्वर पाँच करोड़ गणोंके साथ और वीर सन्दारक छः करोड़ गणोंके साथ, हे मुने! आये।
The gaṇeśa named Kapāla came with five crore; and the hero Sandāraka, O sage, with six crore of gaṇas.
पञ्चभिश्च कपालाख्यः (pañcabhiśca kapālākhyaḥ) — and Kapāla, so namedगणेशः कोटिभिस्तथा (gaṇeśaḥ koṭibhistathā) — the gaṇeśa, with five crore likewiseषड्भिस्सन्दारको वीरः (ṣaḍbhissandārako vīraḥ) — the hero Sandāraka, with sixगणानां कोटिभिर्मुने (gaṇānāṃ koṭibhirmune) — crore of gaṇas, O sage
९ कोटिकोटिभिरेवेह कन्दुकः कुण्डकस्तथा। विष्टम्भो गणपोऽष्टाभिर्गणानां कोटिभिस्तथा॥ ९
koṭikoṭibhireveha kandukaḥ kuṇḍakastathā | viṣṭambho gaṇapo'ṣṭābhirgaṇānāṃ koṭibhistathā 9 ||
कन्दुक और कुण्डक यहाँ एक-एक करोड़ गणोंके साथ आये; गणेश्वर विष्टम्भ भी आठ करोड़ गणोंके साथ आये।
Kanduka and Kuṇḍaka came here with a crore each; and Viṣṭambha, the lord of gaṇas, likewise with eight crore.
कोटिकोटिभिरेवेह (koṭikoṭibhireveha) — with a crore each, right hereकन्दुकः कुण्डकस्तथा (kandukaḥ kuṇḍakastathā) — Kanduka and likewise Kuṇḍakaविष्टम्भो गणपोऽष्टाभिः (viṣṭambho gaṇapo'ṣṭābhiḥ) — Viṣṭambha, the lord of gaṇas, with eightगणानां कोटिभिस्तथा (gaṇānāṃ koṭibhistathā) — crore of gaṇas likewise
१० सहस्त्रकोट्या गणपः पिप्पलो मुदितो ययौ। तथा सनादको वीरो गणेशो मुनिसत्तम॥ १०
sahastrakoṭyā gaṇapaḥ pippalo mudito yayau | tathā sanādako vīro gaṇeśo munisattama 10 ||
गणेश्वर पिप्पल एक सहस्र कोटि (हजार करोड़) गणोंके साथ प्रसन्नतापूर्वक चले; हे मुनिसत्तम! उतने ही गणोंके साथ वीर गणेश्वर सनादक भी चले।
The lord of gaṇas Pippala went forth delighted with a thousand crore; and, O best of sages, likewise the hero Sanādaka, the gaṇeśa.
NoteThis edition consistently prints "सहस्त्र" (with an inserted त्) for the standard "सहस्र" ("thousand") throughout this chapter's gaṇa-count verses (10, 11, 23, 28); the spelling is kept exactly as printed at each occurrence rather than silently normalised.
सहस्त्रकोट्या गणपः (sahastrakoṭyā gaṇapaḥ) — with a thousand crore, the lord of gaṇasपिप्पलो मुदितो ययौ (pippalo mudito yayau) — Pippala went forth, delightedतथा सनादको वीरः (tathā sanādako vīraḥ) — and likewise the hero Sanādakaगणेशो मुनिसत्तम (gaṇeśo munisattama) — the gaṇeśa, O best of sages
११ आवेशनस्तथाष्टाभिः कोटिभिर्गणनायकः। महाकेशः सहस्त्रेण कोटीनां गणपो ययौ॥ ११
āveśanastathāṣṭābhiḥ koṭibhirgaṇanāyakaḥ | mahākeśaḥ sahastreṇa koṭīnāṃ gaṇapo yayau 11 ||
गणनायक आवेशन आठ करोड़ गणोंके साथ चले; गणाधीश महाकेश सहस्र कोटि गणोंके साथ चले।
The lord of gaṇas Āveśana likewise came with eight crore; Mahākeśa, the lord of gaṇas, went forth with a thousand crore.
आवेशनस्तथाष्टाभिः (āveśanastathāṣṭābhiḥ) — and Āveśana, with eightकोटिभिर्गणनायकः (koṭibhirgaṇanāyakaḥ) — crore, the leader of gaṇasमहाकेशः सहस्त्रेण (mahākeśaḥ sahastreṇa) — Mahākeśa, with a thousandकोटीनां गणपो ययौ (koṭīnāṃ gaṇapo yayau) — crore, the lord of gaṇas went forth
१२ कुण्डो द्वादशकोट्या हि तथा पर्वतको मुने। अष्टाभिः कोटिभिर्वीरः समगाच्चन्द्रतापनः॥ १२
kuṇḍo dvādaśakoṭyā hi tathā parvatako mune | aṣṭābhiḥ koṭibhirvīraḥ samagāccandratāpanaḥ 12 ||
कुण्ड बारह करोड़ गणोंके साथ तथा हे मुने! पर्वतक भी उतने ही गणोंके साथ आये; वीर चन्द्रतापन आठ करोड़ गणोंके साथ आये।
Kuṇḍa came with twelve crore, O sage, and likewise Parvataka; the hero Candratāpana came forth with eight crore.
कुण्डो द्वादशकोट्या हि (kuṇḍo dvādaśakoṭyā hi) — Kuṇḍa indeed, with twelve croreतथा पर्वतको मुने (tathā parvatako mune) — and likewise Parvataka, O sageअष्टाभिः कोटिभिर्वीरः (aṣṭābhiḥ koṭibhirvīraḥ) — with eight crore, the heroसमगाच्चन्द्रतापनः (samagāccandratāpanaḥ) — Candratāpana came forth
१३ कालश्च कालकश्चैव महाकालः शतेन वै। कोटीनां गणनाथो हि तथैवाग्निकनामकः॥ १३
kālaśca kālakaścaiva mahākālaḥ śatena vai | koṭīnāṃ gaṇanātho hi tathaivāgnikanāmakaḥ 13 ||
काल, कालक, महाकाल तथा अग्निक नामक गणनायक—ये सौ-सौ करोड़ गणोंके साथ आये।
Kāla, Kālaka, and likewise Mahākāla, that lord of gaṇas, came with a hundred crore; and likewise the one named Agnika, with a hundred crore.
कालश्च कालकश्चैव (kālaśca kālakaścaiva) — and Kāla, and Kālakaमहाकालः शतेन वै (mahākālaḥ śatena vai) — and Mahākāla, with a hundredकोटीनां गणनाथो हि (koṭīnāṃ gaṇanātho hi) — crore, that lord of gaṇas indeedतथैवाग्निकनामकः (tathaivāgnikanāmakaḥ) — and likewise the one named Agnika
१४ कोट्यग्निमुख एवागाद् गणानां गणनायकः। आदित्यमूर्धा कोट्या च तथा चैव घनावहः॥ १४
koṭyagnimukha evāgād gaṇānāṃ gaṇanāyakaḥ | ādityamūrdhā koṭyā ca tathā caiva ghanāvahaḥ 14 ||
Doubtful readingOn the printed page this half-verse's second line is badly damaged in the scan, and the name "आदित्यमूर्धा" (present in the accompanying Hindi gloss, which names three troop-leaders — Agnimukha, Ādityamūrdhā, Ghanāvaha — for this verse) could not be made out with confidence from the Sanskrit letterforms alone. The line is reconstructed here to preserve the metre and match the Hindi commentary's naming of all three leaders; the exact printed wording of this pāda remains uncertain.
इसी प्रकार अग्निमुख, आदित्यमूर्धा तथा घनावह—ये गणनायक एक-एक करोड़ गणोंको साथ लेकर चले।
Agnimukha, the lord of gaṇas, came with a crore; Ādityamūrdhā with a crore, and likewise Ghanāvaha too.
कोट्यग्निमुख एवागाद् (koṭyagnimukha evāgād) — with a crore, Agnimukha cameगणानां गणनायकः (gaṇānāṃ gaṇanāyakaḥ) — the leader of the gaṇasआदित्यमूर्धा कोट्या च (ādityamūrdhā koṭyā ca) — and Ādityamūrdhā, with a croreतथा चैव घनावहः (tathā caiva ghanāvahaḥ) — and likewise Ghanāvaha too
१५ सन्नाहः शतकोट्या हि कुमुदो गणपस्तथा। अमोघः कोकिलश्चैव शतकोट्या गणाधिपः॥ १५
sannāhaḥ śatakoṭyā hi kumudo gaṇapastathā | amoghaḥ kokilaścaiva śatakoṭyā gaṇādhipaḥ 15 ||
सन्नाह, कुमुद, अमोघ और कोकिल नामक गणराज सौ-सौ करोड़ गणोंके साथ आये।
Sannāha came with a hundred crore, and likewise the lord of gaṇas Kumuda; and Amogha and Kokila, those gaṇa-chiefs, with a hundred crore.
सन्नाहः शतकोट्या हि (sannāhaḥ śatakoṭyā hi) — Sannāha indeed, with a hundred croreकुमुदो गणपस्तथा (kumudo gaṇapastathā) — and likewise the lord of gaṇas Kumudaअमोघः कोकिलश्चैव (amoghaḥ kokilaścaiva) — and Amogha and Kokilaशतकोट्या गणाधिपः (śatakoṭyā gaṇādhipaḥ) — with a hundred crore, those gaṇa-chiefs
१६ सुमन्त्रः कोटिकोट्या च गणानां गणनायकः। काकपादोदरः कोटिषष्ट्या सन्तानकस्तथा॥ १६
sumantraḥ koṭikoṭyā ca gaṇānāṃ gaṇanāyakaḥ | kākapādodaraḥ koṭiṣaṣṭyā santānakastathā 16 ||
गणनायक सुमन्त्र करोड़ों-करोड़ों गणोंको लेकर तथा काकपादोदर एवं सन्तानक साठ करोड़ गणोंको लेकर चले।
Sumantra, the lord of gaṇas, came with crore upon crore; Kākapādodara, and likewise Santānaka, with sixty crore.
सुमन्त्रः कोटिकोट्या च (sumantraḥ koṭikoṭyā ca) — and Sumantra, with crore upon croreगणानां गणनायकः (gaṇānāṃ gaṇanāyakaḥ) — the leader of the gaṇasकाकपादोदरः कोटिषष्ट्या (kākapādodaraḥ koṭiṣaṣṭyā) — Kākapādodara, with sixty croreसन्तानकस्तथा (santānakastathā) — and likewise Santānaka
१७ महाबलश्च नवभिर्मधुपिङ्गश्च कोकिलः। नीलो नवत्या कोटीनां पूर्णभद्रस्तथैव च॥ १७
mahābalaśca navabhirmadhupiṅgaśca kokilaḥ | nīlo navatyā koṭīnāṃ pūrṇabhadrastathaiva ca 17 ||
महाबल नौ करोड़ और मधुपिंग, कोकिल, नील तथा पूर्णभद्र नब्बे करोड़ गणोंके साथ चले।
Mahābala came with nine crore; and Madhupiṅga and Kokila, Nīla, and likewise Pūrṇabhadra too, with ninety crore.
महाबलश्च नवभिः (mahābalaśca navabhiḥ) — and Mahābala, with nine croreमधुपिङ्गश्च कोकिलः (madhupiṅgaśca kokilaḥ) — and Madhupiṅga and Kokilaनीलो नवत्या कोटीनां (nīlo navatyā koṭīnāṃ) — Nīla, with ninety croreपूर्णभद्रस्तथैव च (pūrṇabhadrastathaiva ca) — and likewise Pūrṇabhadra too
१८ सप्तकोट्या चतुर्वक्त्रः करणो विंशकोटिभिः। ययौ नवतिकोट्या तु गणेशानोऽहिरोमकः॥ १८
saptakoṭyā caturvaktraḥ karaṇo viṃśakoṭibhiḥ | yayau navatikoṭyā tu gaṇeśāno'hiromakaḥ 18 ||
चतुर्वक्त्र सात करोड़, करण बीस करोड़ तथा गणेशान एवं अहिरोमक नब्बे करोड़ गणोंके साथ चले।
Caturvaktra came with seven crore, Karaṇa with twenty crore; and Gaṇeśāna and Ahiromaka went with ninety crore.
सप्तकोट्या चतुर्वक्त्रः (saptakoṭyā caturvaktraḥ) — Caturvaktra, with seven croreकरणो विंशकोटिभिः (karaṇo viṃśakoṭibhiḥ) — Karaṇa, with twenty croreययौ नवतिकोट्या तु (yayau navatikoṭyā tu) — went with ninety croreगणेशानोऽहिरोमकः (gaṇeśāno'hiromakaḥ) — Gaṇeśāna, Ahiromaka
१९ यज्चाक्षः शतमन्युश्च मेघमन्युश्च नारद। तावत्कोट्या ययुः सर्वे गणेशा हि पृथक् पृथक्॥ १९
yajcākṣaḥ śatamanyuśca meghamanyuśca nārada | tāvatkoṭyā yayuḥ sarve gaṇeśā hi pṛthak pṛthak 19 ||
हे नारद! यज्चाक्ष, शतमन्यु एवं मेघमन्यु—ये सभी गणेश्वर उतने ही (नब्बे-नब्बे करोड़) गणोंके साथ पृथक्-पृथक् चले।
Yajcākṣa, Śatamanyu, and Meghamanyu, O Nārada — all these gaṇeśas went, each separately, with that same ninety crore.
यज्चाक्षः शतमन्युश्च (yajcākṣaḥ śatamanyuśca) — Yajcākṣa and Śatamanyuमेघमन्युश्च नारद (meghamanyuśca nārada) — and Meghamanyu, O Nāradaतावत्कोट्या ययुः सर्वे (tāvatkoṭyā yayuḥ sarve) — all went with that same [ninety] croreगणेशा हि पृथक् पृथक् (gaṇeśā hi pṛthak pṛthak) — those gaṇeśas, each separately
२० काष्ठाङ्गुष्ठश्चतुःषष्ट्या कोटीनां गणनायकः। विरूपाक्षः सुकेशश्च वृषभश्च सनातनः॥ २०
kāṣṭhāṅguṣṭhaścatuḥṣaṣṭyā koṭīnāṃ gaṇanāyakaḥ | virūpākṣaḥ sukeśaśca vṛṣabhaśca sanātanaḥ 20 ||
गणनायक काष्ठांगुष्ठ, विरूपाक्ष, सुकेश, वृषभ और सनातन चौंसठ करोड़ गणोंके साथ चले।
The lord of gaṇas Kāṣṭhāṅguṣṭha came with sixty-four crore, and [likewise] Virūpākṣa, Sukeśa, Vṛṣabha, and Sanātana.
काष्ठाङ्गुष्ठश्चतुःषष्ट्या (kāṣṭhāṅguṣṭhaścatuḥṣaṣṭyā) — Kāṣṭhāṅguṣṭha, with sixty-fourकोटीनां गणनायकः (koṭīnāṃ gaṇanāyakaḥ) — crore, that leader of gaṇasविरूपाक्षः सुकेशश्च (virūpākṣaḥ sukeśaśca) — Virūpākṣa and Sukeśaवृषभश्च सनातनः (vṛṣabhaśca sanātanaḥ) — and Vṛṣabha and Sanātana
२१ तालकेतुः षडास्यश्च चञ्चुमुखश्च सनातनः। संवर्तकस्तथा चैत्रो लकुलीशः स्वयम्प्रभुः॥ २१
tālaketuḥ ṣaḍāsyaśca cañcumukhaśca sanātanaḥ | saṃvartakastathā caitro lakulīśaḥ svayamprabhuḥ 21 ||
Doubtful readingThe name printed after "षडास्यश्च" is badly smudged in the scan (something like "चञ्च्चास्य"); it is reconstructed here as "चञ्चुमुखश्च" to match the Hindi commentary's "चंचुमुख" for this figure, but the exact printed akṣaras could not be verified with confidence.
तालकेतु, षडास्य, चंचुमुख, सनातन, संवर्तक, चैत्र तथा स्वयंप्रकाशी लकुलीश—ये सब चले।
Tālaketu, Ṣaḍāsya, Cañcumukha, and Sanātana; Saṃvartaka, and Caitra, and the self-luminous Lakulīśa.
तालकेतुः षडास्यश्च (tālaketuḥ ṣaḍāsyaśca) — Tālaketu and Ṣaḍāsyaचञ्चुमुखश्च सनातनः (cañcumukhaśca sanātanaḥ) — and Cañcumukha and Sanātanaसंवर्तकस्तथा चैत्रः (saṃvartakastathā caitraḥ) — and Saṃvartaka and Caitraलकुलीशः स्वयम्प्रभुः (lakulīśaḥ svayamprabhuḥ) — Lakulīśa, the self-luminous
२२ लोकान्तकश्च दीप्तात्मा तथा दैत्यान्तको मुने। देवो भृङ्गिरिटिः श्रीमान्देवदेवप्रियस्तथा॥ २२
lokāntakaśca dīptātmā tathā daityāntako mune | devo bhṛṅgiriṭiḥ śrīmāndevadevapriyastathā 22 ||
लोकान्तक, दीप्तात्मा तथा हे मुने! दैत्यान्तक; देव भृंगिरिटि तथा श्रीमान् देवदेवप्रिय भी चले।
And Lokāntaka, and Dīptātmā, and, O sage, Daityāntaka; the god Bhṛṅgiriṭi, and the glorious Devadevapriya too.
लोकान्तकश्च दीप्तात्मा (lokāntakaśca dīptātmā) — and Lokāntaka and Dīptātmāतथा दैत्यान्तको मुने (tathā daityāntako mune) — and Daityāntaka, O sageदेवो भृङ्गिरिटिः श्रीमान् (devo bhṛṅgiriṭiḥ śrīmān) — the god Bhṛṅgiriṭi, the gloriousदेवदेवप्रियस्तथा (devadevapriyastathā) — and likewise Devadevapriya
२३ अशनिर्भानुकश्चैव चतुःषष्ट्या सहस्त्रशः। ययुः शिवविवाहार्थं शिवेन सहसोत्सवाः॥ २३
aśanirbhānukaścaiva catuḥṣaṣṭyā sahastraśaḥ | yayuḥ śivavivāhārthaṃ śivena sahasotsavāḥ 23 ||
अशनि और भानुक आदि भी चौंसठ-चौंसठ हजार गणोंके साथ शिवजीके विवाहके लिये उत्सवपूर्वक शिवजीके साथ चले।
And Aśani and Bhānuka [and the rest], with sixty-four thousand each, went for the sake of Śiva's wedding, celebrating together with Śiva.
अशनिर्भानुकश्चैव (aśanirbhānukaścaiva) — and Aśani and Bhānukaचतुःषष्ट्या सहस्त्रशः (catuḥṣaṣṭyā sahastraśaḥ) — with sixty-four thousandययुः शिवविवाहार्थं (yayuḥ śivavivāhārthaṃ) — they went, for the sake of Śiva's weddingशिवेन सहसोत्सवाः (śivena sahasotsavāḥ) — together with Śiva, amid celebration
२४ भूतकोटिसहस्रेण प्रमथाः कोटिभिस्त्रिभिः। वीरभद्रश्चतुःषष्ट्या रोमजानान्त्रिकोटिभिः॥ २४
bhūtakoṭisahasreṇa pramathāḥ koṭibhistribhiḥ | vīrabhadraścatuḥṣaṣṭyā romajānāntrikoṭibhiḥ 24 ||
प्रमथगण सहस्रों करोड़ भूतगणोंके तथा तीन करोड़ अपने गणोंके साथ चले; वीरभद्र चौंसठ करोड़ गणोंके तथा तीन करोड़ रोमज प्रेतगणोंके साथ चले।
The Pramathas came with a thousand crore of bhūtas and three crore of their own; Vīrabhadra with sixty-four crore, and three crore of the hairy pretas.
भूतकोटिसहस्रेण (bhūtakoṭisahasreṇa) — with a thousand crore of bhūtasप्रमथाः कोटिभिस्त्रिभिः (pramathāḥ koṭibhistribhiḥ) — the Pramathas, with three crore [of their own]वीरभद्रश्चतुःषष्ट्या (vīrabhadraścatuḥṣaṣṭyā) — and Vīrabhadra, with sixty-four croreरोमजानान्त्रिकोटिभिः (romajānāntrikoṭibhiḥ) — and three crore of the hairy [pretas]
२५ कोटिकोटिसहस्राणां शतैर्विंशतिभिर्वृताः। तत्र जग्मुश्च नन्द्याद्या गणपाः शंकरोत्सवे॥ २५
koṭikoṭisahasrāṇāṃ śatairviṃśatibhirvṛtāḥ | tatra jagmuśca nandyādyā gaṇapāḥ śaṃkarotsave 25 ||
करोड़ों-करोड़ों सहस्रोंकी संख्यासे युक्त होकर नन्दी आदि गणपति वहाँ शंकरके उत्सवमें गये।
Surrounded by twenty hundred thousand-crore-crores of their own, Nandin and the other lords of gaṇas went there to Śaṅkara's festival.
कोटिकोटिसहस्राणां (koṭikoṭisahasrāṇāṃ) — of thousand-crore-croresशतैर्विंशतिभिर्वृताः (śatairviṃśatibhirvṛtāḥ) — surrounded by twenty hundreds of themतत्र जग्मुश्च नन्द्याद्याः (tatra jagmuśca nandyādyāḥ) — and there went Nandin and the othersगणपाः शंकरोत्सवे (gaṇapāḥ śaṃkarotsave) — those lords of gaṇas, to Śaṅkara's festival
२६ क्षेत्रपालो भैरवश्च कोटिकोटिगणैर्युतः। उद्वाहः शंकरस्येत्याययौ प्रीत्या महोत्सवः॥ २६
kṣetrapālo bhairavaśca koṭikoṭigaṇairyutaḥ | udvāhaḥ śaṃkarasyetyāyayau prītyā mahotsavaḥ 26 ||
क्षेत्रपाल तथा भैरव करोड़-करोड़ गणोंसे युक्त होकर "यह शंकरका विवाह है" ऐसा जानकर प्रीतिपूर्वक इस महोत्सवमें आये।
Kṣetrapāla and Bhairava, joined by crore upon crore of gaṇas, came joyfully to that great celebration, [knowing] "this is Śaṅkara's wedding."
क्षेत्रपालो भैरवश्च (kṣetrapālo bhairavaśca) — Kṣetrapāla and Bhairavaकोटिकोटिगणैर्युतः (koṭikoṭigaṇairyutaḥ) — joined by crore upon crore of gaṇasउद्वाहः शंकरस्येति (udvāhaḥ śaṃkarasyeti) — "this is Śaṅkara's wedding" [so thinking]आययौ प्रीत्या महोत्सवः (āyayau prītyā mahotsavaḥ) — came joyfully, that great festival
२७ एते चान्ये च गणपा असंख्याता महाबलाः। ते जग्मुर्महाप्रीत्या सोत्साहाः शंकरोत्सवे॥ २७
ete cānye ca gaṇapā asaṃkhyātā mahābalāḥ | te jagmurmahāprītyā sotsāhāḥ śaṃkarotsave 27 ||
ये तथा अन्य असंख्य महाबली गणपति बड़े प्रेम एवं उत्साहके साथ शंकरके उत्सवमें गये।
These and other innumerable, mighty lords of gaṇas went with great delight, full of zeal, to Śaṅkara's festival.
एते चान्ये च गणपाः (ete cānye ca gaṇapāḥ) — these and other lords of gaṇasअसंख्याता महाबलाः (asaṃkhyātā mahābalāḥ) — innumerable, mighty onesते जग्मुर्महाप्रीत्या (te jagmurmahāprītyā) — they went with great delightसोत्साहाः शंकरोत्सवे (sotsāhāḥ śaṃkarotsave) — full of zeal, to Śaṅkara's festival
२८ सर्वे सहस्त्रहस्ताश्च जटामुकुटधारिणः। चन्द्ररेखावतंसाश्च नीलकण्ठास्त्रिलोचनाः॥ २८
sarve sahastrahastāśca jaṭāmukuṭadhāriṇaḥ | candrarekhāvataṃsāśca nīlakaṇṭhāstrilocanāḥ 28 ||
वे सब हजार-हजार भुजाओंवाले तथा जटाओंका मुकुट धारण किये हुए थे। वे चन्द्ररेखाको आभूषणके रूपमें धारण किये, नीलकण्ठ तथा त्रिनेत्र थे।
All of them had a thousand arms, bore matted locks as a crown, wore a crescent moon as their ornament, and were blue-throated and three-eyed.
सर्वे सहस्त्रहस्ताश्च (sarve sahastrahastāśca) — all of them, thousand-armedजटामुकुटधारिणः (jaṭāmukuṭadhāriṇaḥ) — bearing matted locks as a crownचन्द्ररेखावतंसाश्च (candrarekhāvataṃsāśca) — adorned with a crescent moonनीलकण्ठास्त्रिलोचनाः (nīlakaṇṭhāstrilocanāḥ) — blue-throated, three-eyed
२९ रुद्राक्षाभरणाः सर्वे तथा सद्भस्मधारिणः। हारकुण्डलकेयूरमुकुटाद्यैरलंकृताः॥ २९
rudrākṣābharaṇāḥ sarve tathā sadbhasmadhāriṇaḥ | hārakuṇḍalakeyūramukuṭādyairalaṃkṛtāḥ 29 ||
वे सब रुद्राक्षके आभूषण धारण किये तथा भस्म लगाये हुए थे और हार, कुण्डल, केयूर, मुकुट आदिसे अलंकृत थे।
All were adorned with ornaments of rudrākṣa and bore the sacred ash, and were decked with necklaces, earrings, armlets, crowns, and the like.
रुद्राक्षाभरणाः सर्वे (rudrākṣābharaṇāḥ sarve) — all of them, ornamented with rudrākṣaतथा सद्भस्मधारिणः (tathā sadbhasmadhāriṇaḥ) — and bearing sacred ashहारकुण्डलकेयूर (hārakuṇḍalakeyūra) — with necklaces, earrings, armletsमुकुटाद्यैरलंकृताः (mukuṭādyairalaṃkṛtāḥ) — and crowns and the like, adorned
३० ब्रह्मविष्ण्विन्द्रसंकाशा अणिमादिगुणैर्युताः। सूर्यकोटिप्रतीकाशास्तत्र रेजुर्गणेश्वराः॥ ३०
brahmaviṣṇvindrasaṃkāśā aṇimādiguṇairyutāḥ | sūryakoṭipratīkāśāstatra rejurgaṇeśvarāḥ 30 ||
ब्रह्मा, विष्णु तथा इन्द्रके समान अणिमादि सिद्धियोंसे युक्त, कोटि सूर्योंके समान तेजस्वी वे गणेश्वर वहाँ शोभित हो रहे थे।
Resembling Brahmā, Viṣṇu, and Indra, endowed with the powers beginning with aṇimā, radiant as a crore of suns, the lords of gaṇas shone there.
ब्रह्मविष्ण्विन्द्रसंकाशाः (brahmaviṣṇvindrasaṃkāśāḥ) — resembling Brahmā, Viṣṇu, and Indraअणिमादिगुणैर्युताः (aṇimādiguṇairyutāḥ) — endowed with the powers beginning with aṇimāसूर्यकोटिप्रतीकाशाः (sūryakoṭipratīkāśāḥ) — radiant as a crore of sunsतत्र रेजुर्गणेश्वराः (tatra rejurgaṇeśvarāḥ) — there the lords of gaṇas shone
३१ पृथिवीचारिणः केचित्केचित्पातालचारिणः। केचिद्व्योमचराः केचित्सप्तस्वर्गचरा मुने॥ ३१
pṛthivīcāriṇaḥ kecitkecitpātālacāriṇaḥ | kecidvyomacarāḥ kecitsaptasvargacarā mune 31 ||
उनमें कुछ पृथ्वीपर विचरण करनेवाले, कुछ पातालमें विचरण करनेवाले थे; कुछ आकाशगामी और हे मुने! कुछ सप्तस्वर्गमें विचरण करनेवाले थे।
Some ranged over the earth, some ranged in the netherworld; some roamed the sky, and some, O sage, ranged in the seven heavens.
पृथिवीचारिणः केचित् (pṛthivīcāriṇaḥ kecit) — some, ranging on the earthकेचित्पातालचारिणः (kecitpātālacāriṇaḥ) — some, ranging in the netherworldकेचिद्व्योमचराः केचित् (kecidvyomacarāḥ kecit) — some roaming the sky, someसप्तस्वर्गचरा मुने (saptasvargacarā mune) — ranging the seven heavens, O sage
३२ किं बहूक्तेन देवर्षे सर्वलोकनिवासिनः। आययुः स्वगणाः शम्भोः प्रीत्या वै शंकरोत्सवे॥ ३२
kiṃ bahūktena devarṣe sarvalokanivāsinaḥ | āyayuḥ svagaṇāḥ śambhoḥ prītyā vai śaṃkarotsave 32 ||
हे देवर्षे! अधिक कहनेसे क्या लाभ? सभी लोकोंमें रहनेवाले शम्भुके अपने गण प्रीतिपूर्वक शंकरके उत्सवमें आये।
What need, O sage among gods, of saying more? The dwellers of every world, Śambhu's own gaṇas, came with love to Śaṅkara's festival.
किं बहूक्तेन देवर्षे (kiṃ bahūktena devarṣe) — what need of saying more, O sage among godsसर्वलोकनिवासिनः (sarvalokanivāsinaḥ) — the dwellers of every worldआययुः स्वगणाः शम्भोः (āyayuḥ svagaṇāḥ śambhoḥ) — Śambhu's own gaṇas cameप्रीत्या वै शंकरोत्सवे (prītyā vai śaṃkarotsave) — with love, to Śaṅkara's festival
३३ इत्थं देवैर्गणैश्चान्यैः सहितः शंकरः प्रभुः। ययौ हिमगिरिपुरं विवाहार्थं निजस्य वै॥ ३३
itthaṃ devairgaṇaiścānyaiḥ sahitaḥ śaṃkaraḥ prabhuḥ | yayau himagiripuraṃ vivāhārthaṃ nijasya vai 33 ||
इस प्रकार देवताओं, गणों तथा अन्य सबके साथ प्रभु शंकर अपने विवाहके लिये पर्वतनगरीको चले।
Thus, accompanied by the gods, the gaṇas, and others, the lord Śaṅkara went to the snow-mountain's city, for the sake of his own wedding.
इत्थं देवैर्गणैश्चान्यैः (itthaṃ devairgaṇaiścānyaiḥ) — thus, with the gods, gaṇas, and othersसहितः शंकरः प्रभुः (sahitaḥ śaṃkaraḥ prabhuḥ) — accompanied, the lord Śaṅkaraययौ हिमगिरिपुरं (yayau himagiripuraṃ) — went to the snow-mountain's cityविवाहार्थं निजस्य वै (vivāhārthaṃ nijasya vai) — for the sake of his own wedding
३४ यदा जगाम सर्वेशो विवाहार्थं सुरादिभिः। तदा तत्र ह्यभूद्वृत्तं तच्छृणु त्वं मुनीश्वर॥ ३४
yadā jagāma sarveśo vivāhārthaṃ surādibhiḥ | tadā tatra hyabhūdvṛttaṃ tacchṛṇu tvaṃ munīśvara 34 ||
जिस समय सर्वेश्वर शिवजी देवताओं आदिके साथ विवाहके लिये चले, हे मुनीश्वर! उस समयका वृत्तान्त सुनिये।
When the lord of all went for the wedding with the gods and others, hear then, O lord of sages, what happened there.
यदा जगाम सर्वेशो (yadā jagāma sarveśo) — when the lord of all wentविवाहार्थं सुरादिभिः (vivāhārthaṃ surādibhiḥ) — for the wedding, with the gods and othersतदा तत्र ह्यभूद्वृत्तं (tadā tatra hyabhūdvṛttaṃ) — then what happened thereतच्छृणु त्वं मुनीश्वर (tacchṛṇu tvaṃ munīśvara) — hear that, O lord of sages
३५ रुद्रस्य भगिनी भूत्वा चण्डी सोत्सवसंयुता। तत्राजगाम सुप्रीत्या परेषां सुभयावहा॥ ३५
rudrasya bhaginī bhūtvā caṇḍī sotsavasaṃyutā | tatrājagāma suprītyā pareṣāṃ subhayāvahā 35 ||
रुद्रकी बहन बनकर उत्सवसे युक्त हुई, दूसरोंको बड़ा भय देनेवाली चण्डी बड़े प्रेमसे वहाँ आयीं।
Becoming Rudra's sister, filled with festivity, Caṇḍī — who strikes great fear into others — came there with great love.
रुद्रस्य भगिनी भूत्वा (rudrasya bhaginī bhūtvā) — becoming Rudra's sisterचण्डी सोत्सवसंयुता (caṇḍī sotsavasaṃyutā) — Caṇḍī, joined with festivityतत्राजगाम सुप्रीत्या (tatrājagāma suprītyā) — she came there with great loveपरेषां सुभयावहा (pareṣāṃ subhayāvahā) — bringing great fear to others
३६ प्रेतासनसमारूढा सर्पाभरणभूषिता। पूर्णं कलशमादाय हैमं मूर्ध्नि महाप्रभम्॥ ३६
pretāsanasamārūḍhā sarpābharaṇabhūṣitā | pūrṇaṃ kalaśamādāya haimaṃ mūrdhni mahāprabham 36 ||
वे प्रेतके आसनपर सवार थीं, सर्पका आभूषण धारण किये हुई थीं और सिरपर अत्यन्त तेजस्वी सुवर्णका जलपूर्ण कलश धारण किये हुई थीं।
Mounted on a corpse-throne, adorned with a serpent ornament, bearing on her head a full golden jar of great splendour.
प्रेतासनसमारूढा (pretāsanasamārūḍhā) — mounted on a corpse-seatसर्पाभरणभूषिता (sarpābharaṇabhūṣitā) — adorned with a serpent ornamentपूर्णं कलशमादाय (pūrṇaṃ kalaśamādāya) — bearing a full jarहैमं मूर्ध्नि महाप्रभम् (haimaṃ mūrdhni mahāprabham) — golden, of great splendour, on her head
३७ स्वपरीवारसंयुक्ता दीप्तास्या दीप्तलोचना। कुतूहलं प्रकुर्वन्ती जातहर्षा महाबला॥ ३७
svaparīvārasaṃyuktā dīptāsyā dīptalocanā | kutūhalaṃ prakurvantī jātaharṣā mahābalā 37 ||
अपने परिवारसे युक्त, मुख तथा नेत्रोंसे प्रज्वलित वह बलशालिनी हर्षसे युक्त होकर नाना प्रकारका कुतूहल कर रही थीं।
Attended by her own retinue, blazing of face and eyes, mighty and filled with joy, she was making a great commotion.
स्वपरीवारसंयुक्ता (svaparīvārasaṃyuktā) — attended by her own retinueदीप्तास्या दीप्तलोचना (dīptāsyā dīptalocanā) — blazing of face, blazing of eyesकुतूहलं प्रकुर्वन्ती (kutūhalaṃ prakurvantī) — making a commotion of wonderजातहर्षा महाबला (jātaharṣā mahābalā) — filled with joy, mighty
३८ तत्र भूतगणा दिव्या विरूपाः कोटिशो मुने। विराजन्ते स्म बहुशः तथा नानाविधास्तदा॥ ३८
tatra bhūtagaṇā divyā virūpāḥ koṭiśo mune | virājante sma bahuśaḥ tathā nānāvidhāstadā 38 ||
हे मुने! वहाँ करोड़ों दिव्य विकृत रूपवाले नाना प्रकारके भूतगण उस समय अनेक प्रकारसे शोभित हो रहे थे।
There, O sage, divine hosts of bhūtas, of monstrous form, in their crores and of manifold kinds, shone forth abundantly at that time.
तत्र भूतगणा दिव्या (tatra bhūtagaṇā divyā) — there the divine hosts of bhūtasविरूपाः कोटिशो मुने (virūpāḥ koṭiśo mune) — of monstrous form, in their crores, O sageविराजन्ते स्म बहुशः (virājante sma bahuśaḥ) — shone forth abundantlyतथा नानाविधास्तदा (tathā nānāvidhāstadā) — and of manifold kinds, at that time
३९ तैः समेताग्रतश्चण्डी जगाम विकृतानना। कुतूहलान्विता प्रीता प्रीत्युपद्रवकारिणी॥ ३९
taiḥ sametāgrataścaṇḍī jagāma vikṛtānanā | kutūhalānvitā prītā prītyupadravakāriṇī 39 ||
उन भूतगणोंको आगे लेकर विकृत मुखवाली चण्डी कुतूहलसे युक्त, प्रसन्न तथा प्रीतिपूर्वक उपद्रव करती हुई वहाँ गयीं।
Accompanied by them in front, Caṇḍī of terrible countenance went, full of eager curiosity and delight, causing a joyful commotion.
तैः समेताग्रतश्चण्डी (taiḥ sametāgrataścaṇḍī) — accompanied by them in front, Caṇḍīजगाम विकृतानना (jagāma vikṛtānanā) — went, of terrible countenanceकुतूहलान्विता प्रीता (kutūhalānvitā prītā) — full of curiosity, delightedप्रीत्युपद्रवकारिणी (prītyupadravakāriṇī) — causing a joyful commotion
४० चण्ड्या सर्वे रुद्रगणाः पृष्ठतश्च कृतास्तदा। कोट्येकादशसंख्याका रौद्रा रुद्रप्रियाश्च ते॥ ४०
caṇḍyā sarve rudragaṇāḥ pṛṣṭhataśca kṛtāstadā | koṭyekādaśasaṃkhyākā raudrā rudrapriyāśca te 40 ||
उस समय सभी रुद्रगण चण्डीके पीछे कर दिये गये—वे रौद्र तथा रुद्रके प्रिय ग्यारह करोड़ संख्यावाले थे।
All the Rudra-gaṇas were then made by Caṇḍī to follow behind her — those fierce ones, dear to Rudra, numbering eleven crore.
चण्ड्या सर्वे रुद्रगणाः (caṇḍyā sarve rudragaṇāḥ) — all the Rudra-gaṇas, by Caṇḍīपृष्ठतश्च कृतास्तदा (pṛṣṭhataśca kṛtāstadā) — were then made to follow behindकोट्येकादशसंख्याका (koṭyekādaśasaṃkhyākā) — numbering eleven croreरौद्रा रुद्रप्रियाश्च ते (raudrā rudrapriyāśca te) — those fierce ones, dear to Rudra
४१ तदा डमरुनिर्घोषैर्व्याप्तमासीज्जगत्त्रयम्। भेरीझङ्कारशब्देन शङ्खानां निनदेन च॥ ४१
tadā ḍamarunirghoṣairvyāptamāsījjagattrayam | bherījhaṅkāraśabdena śaṅkhānāṃ ninadena ca 41 ||
उस समय डमरुओंकी गर्जना, भेरियोंके झंकारशब्द तथा शंखोंके नादसे तीनों लोक व्याप्त हो गये।
Then the three worlds became filled with the roars of ḍamarus, with the clanging sound of bherī-drums, and with the blare of conches.
तदा डमरुनिर्घोषैः (tadā ḍamarunirghoṣaiḥ) — then, by the roars of ḍamarusव्याप्तमासीज्जगत्त्रयम् (vyāptamāsījjagattrayam) — the three worlds became filledभेरीझङ्कारशब्देन (bherījhaṅkāraśabdena) — with the clanging sound of bherī-drumsशङ्खानां निनदेन च (śaṅkhānāṃ ninadena ca) — and the blare of conches
४२ तदा दुन्दुभिनिर्घोषैः शब्दः कोलाहलोऽभवत्। कुर्वञ्जगन्मङ्गलं च नाशयन्मङ्गलेतरत्॥ ४२
tadā dundubhinirghoṣaiḥ śabdaḥ kolāhalo'bhavat | kurvañjaganmaṅgalaṃ ca nāśayanmaṅgaletarat 42 ||
उस समय दुन्दुभियोंके निर्घोषसे बहुत बड़ा कोलाहल हुआ, जो जगत्में मंगल करनेवाला तथा अमंगलका नाश करनेवाला था।
Then, from the roar of dundubhi-drums, a great tumult arose, bringing auspiciousness to the world and destroying whatever is inauspicious.
तदा दुन्दुभिनिर्घोषैः (tadā dundubhinirghoṣaiḥ) — then, from the roar of dundubhi-drumsशब्दः कोलाहलोऽभवत् (śabdaḥ kolāhalo'bhavat) — a tumultuous sound aroseकुर्वञ्जगन्मङ्गलं च (kurvañjaganmaṅgalaṃ ca) — making the world auspiciousनाशयन्मङ्गलेतरत् (nāśayanmaṅgaletarat) — and destroying what is inauspicious
४३ गणानां पृष्ठतो भूत्वा सर्वे देवाः समुत्सुकाः। अन्वयुः सर्वसिद्धाश्च लोकपालादिका मुने॥ ४३
gaṇānāṃ pṛṣṭhato bhūtvā sarve devāḥ samutsukāḥ | anvayuḥ sarvasiddhāśca lokapālādikā mune 43 ||
गणोंके पीछे होकर सभी देवता अत्यन्त उत्कण्ठासे चलने लगे; हे मुने! सभी सिद्धगण तथा लोकपाल आदि भी उनके पीछे चले।
Falling in behind the gaṇas, all the gods, full of eager longing, followed — and all the siddhas and the guardians of the quarters, O sage.
गणानां पृष्ठतो भूत्वा (gaṇānāṃ pṛṣṭhato bhūtvā) — falling in behind the gaṇasसर्वे देवाः समुत्सुकाः (sarve devāḥ samutsukāḥ) — all the gods, full of eagernessअन्वयुः सर्वसिद्धाश्च (anvayuḥ sarvasiddhāśca) — followed, and all the siddhasलोकपालादिका मुने (lokapālādikā mune) — and the guardians of the quarters, O sage
४४ मध्ये व्रजन् रमेशोऽथ गरुडासनमाश्रितः। शुशुभे श्रियमाणेन छत्रेण महता मुने॥ ४४
madhye vrajan rameśo'tha garuḍāsanamāśritaḥ | śuśubhe śriyamāṇena chatreṇa mahatā mune 44 ||
मध्यभागमें बहुत बड़े छत्रसे शोभित गरुड़ासनपर बैठे हुए रमापति विष्णु, हे मुने! शोभा पा रहे थे।
Then, going in the midst, the lord of Ramā [Viṣṇu], seated upon the throne of Garuḍa, shone beneath a great parasol held over him, O sage.
मध्ये व्रजन् रमेशोऽथ (madhye vrajan rameśo'tha) — then, going in the midst, the lord of Ramāगरुडासनमाश्रितः (garuḍāsanamāśritaḥ) — seated upon the throne of Garuḍaशुशुभे श्रियमाणेन (śuśubhe śriyamāṇena) — shone with the [parasol] being heldछत्रेण महता मुने (chatreṇa mahatā mune) — that great parasol, O sage
४५ चामरैर्वीज्यमानोऽसौ स्वगणैः परिवारितः। पार्षदैर्विलसद्भिश्च स्वभूषाविधिभूषितः॥ ४५
cāmarairvījyamāno'sau svagaṇaiḥ parivāritaḥ | pārṣadairvilasadbhiśca svabhūṣāvidhibhūṣitaḥ 45 ||
वे चँवरोंसे झुलाये जाते हुए अपने गणोंसे घिरे हुए, शोभायमान पार्षदोंसे युक्त तथा अपने आभूषणोंसे विभूषित थे।
He was fanned by chowries, surrounded by his own gaṇas, attended by his radiant retinue, and decked with his own ornaments in due form.
चामरैर्वीज्यमानोऽसौ (cāmarairvījyamāno'sau) — he, being fanned by chowriesस्वगणैः परिवारितः (svagaṇaiḥ parivāritaḥ) — surrounded by his own gaṇasपार्षदैर्विलसद्भिश्च (pārṣadairvilasadbhiśca) — and by his radiant attendantsस्वभूषाविधिभूषितः (svabhūṣāvidhibhūṣitaḥ) — decked with his own ornaments in due form
४६ तथाहमप्यशोभं वै व्रजन्मार्गे विराजितः। वेदमूर्तिधरैः शास्त्रैः पुराणैरागमैस्तथा॥ ४६
tathāhamapyaśobhaṃ vai vrajanmārge virājitaḥ | vedamūrtidharaiḥ śāstraiḥ purāṇairāgamaistathā 46 ||
मैं भी उसी प्रकार मार्गमें जाता हुआ शोभित हो रहा था; वेद, शास्त्र, पुराण तथा आगम मूर्तिमान् रूपसे मेरे साथ थे।
I too, going along that path, shone thus, resplendent, together with the Vedas in embodied form, the śāstras, the purāṇas, and the āgamas.
NoteBrahmā's first-person narration ("तथाहमपि..., I too...") resumes here without a fresh printed speaker heading — the whole chapter is Brahmā's ongoing address to Nārada begun under the "ब्रह्मोवाच" at verse 1, so no new heading is added.
तथाहमप्यशोभं वै (tathāhamapyaśobhaṃ vai) — and I too indeed shoneव्रजन्मार्गे विराजितः (vrajanmārge virājitaḥ) — resplendent, going along the pathवेदमूर्तिधरैः शास्त्रैः (vedamūrtidharaiḥ śāstraiḥ) — with the Vedas in embodied form, with the śāstrasपुराणैरागमैस्तथा (purāṇairāgamaistathā) — and with the purāṇas and āgamas too
४७ सनकादिमहासिद्धैः सप्रजापतिभिः सुतैः। परिवारैः संयुतो हि शिवसेवनतत्परः॥ ४७
sanakādimahāsiddhaiḥ saprajāpatibhiḥ sutaiḥ | parivāraiḥ saṃyuto hi śivasevanatatparaḥ 47 ||
सनक आदि महासिद्धों, प्रजापतियों, पुत्रों तथा परिवारके साथ मैं शिवजीकी सेवामें तत्पर था।
With the great siddhas beginning with Sanaka, with the Prajāpatis, my sons, and my retinue, I was intent upon serving Śiva.
सनकादिमहासिद्धैः (sanakādimahāsiddhaiḥ) — with the great siddhas beginning with Sanakaसप्रजापतिभिः सुतैः (saprajāpatibhiḥ sutaiḥ) — with the Prajāpatis, with my sonsपरिवारैः संयुतो हि (parivāraiḥ saṃyuto hi) — joined indeed with my retinueशिवसेवनतत्परः (śivasevanatatparaḥ) — intent upon Śiva's service
४८ स्वसैन्यमध्यगः शक्र ऐरावतगजस्थितः। नानाविभूषितोऽत्यन्तं व्रजन् रेजे सुरेश्वरः॥ ४८
svasainyamadhyagaḥ śakra airāvatagajasthitaḥ | nānāvibhūṣito'tyantaṃ vrajan reje sureśvaraḥ 48 ||
इन्द्र अपनी सेनाके मध्यमें ऐरावत हाथीपर सवार होकर, अनेक प्रकारके आभूषणोंसे अत्यन्त विभूषित होकर चलते हुए शोभा पा रहे थे।
Śakra, going amid his own army, seated on the elephant Airāvata, adorned exceedingly with manifold ornaments — that lord of gods shone as he went.
स्वसैन्यमध्यगः शक्रः (svasainyamadhyagaḥ śakraḥ) — Śakra, going amid his own armyऐरावतगजस्थितः (airāvatagajasthitaḥ) — seated on the elephant Airāvataनानाविभूषितोऽत्यन्तं (nānāvibhūṣito'tyantaṃ) — adorned exceedingly with manifold ornamentsव्रजन् रेजे सुरेश्वरः (vrajan reje sureśvaraḥ) — going, that lord of gods shone
४९ तदा तु व्रजमानास्ते ऋषयो बहवश्च ते। विरेजुरतिसोत्कण्ठाः शिवस्योद्वाहनं प्रति॥ ४९
tadā tu vrajamānāste ṛṣayo bahavaśca te | virejuratisotkaṇṭhāḥ śivasyodvāhanaṃ prati 49 ||
उस समय मार्गमें जाते हुए बहुत-से ऋषिगण भी शिवजीके विवाहके प्रति अत्यन्त उत्कण्ठासे शोभा पा रहे थे।
Then, as they went along, the many sages too shone forth, exceedingly eager for Śiva's wedding.
तदा तु व्रजमानास्ते (tadā tu vrajamānāste) — then, as they went alongऋषयो बहवश्च ते (ṛṣayo bahavaśca te) — and those many sages tooविरेजुरतिसोत्कण्ठाः (virejuratisotkaṇṭhāḥ) — shone forth, exceedingly eagerशिवस्योद्वाहनं प्रति (śivasyodvāhanaṃ prati) — toward Śiva's wedding
५० शाकिन्यो यातुधानाश्च वेताला ब्रह्मराक्षसाः। भूतप्रेतपिशाचाश्च तथान्ये प्रमथादयः॥ ५०
śākinyo yātudhānāśca vetālā brahmarākṣasāḥ | bhūtapretapiśācāśca tathānye pramathādayaḥ 50 ||
शाकिनी, यातुधान, वेताल, ब्रह्मराक्षस, भूत, प्रेत, पिशाच तथा अन्य प्रमथगण भी वहाँ चले।
Śākinīs and yātudhānas, vetālas and brahmarākṣasas, bhūtas, pretas, and piśācas, and the other Pramathas as well.
शाकिन्यो यातुधानाश्च (śākinyo yātudhānāśca) — śākinīs and yātudhānasवेताला ब्रह्मराक्षसाः (vetālā brahmarākṣasāḥ) — vetālas, brahmarākṣasasभूतप्रेतपिशाचाश्च (bhūtapretapiśācāśca) — bhūtas, pretas, piśācasतथान्ये प्रमथादयः (tathānye pramathādayaḥ) — and the other Pramathas and the rest
५१ तुम्बुरुर्नारदो हाहाहूहूश्चेत्यादयो वराः। गन्धर्वाः किन्नरा जग्मुर्वाद्यानाध्माय हर्षिताः॥ ५१
tumbururnārado hāhāhūhūścetyādayo varāḥ | gandharvāḥ kinnarā jagmurvādyānādhmāya harṣitāḥ 51 ||
तुम्बुरु, नारद, हाहा-हूहू आदि श्रेष्ठ गन्धर्व एवं किन्नरगण हर्षित होकर बाजे बजाते हुए चले।
Tumburu, Nārada, and the excellent ones beginning with Hāhā and Hūhū; the gandharvas and kinnaras went, delighted, sounding their instruments.
तुम्बुरुर्नारदो (tumbururnārado) — Tumburu, Nāradaहाहाहूहूश्चेत्यादयो वराः (hāhāhūhūścetyādayo varāḥ) — and the excellent ones beginning with Hāhā and Hūhūगन्धर्वाः किन्नरा जग्मुः (gandharvāḥ kinnarā jagmuḥ) — the gandharvas and kinnaras wentवाद्यानाध्माय हर्षिताः (vādyānādhmāya harṣitāḥ) — delighted, sounding their instruments
५२ जगतो मातरः सर्वा देवकन्याश्च सर्वशः। गायत्री चैव सावित्री लक्ष्मीरन्याः सुरस्त्रियः॥ ५२
jagato mātaraḥ sarvā devakanyāśca sarvaśaḥ | gāyatrī caiva sāvitrī lakṣmīranyāḥ surastriyaḥ 52 ||
जगत्की समस्त माताएँ तथा सब प्रकारकी देवकन्याएँ, गायत्री, सावित्री, लक्ष्मी तथा अन्य देवस्त्रियाँ भी वहाँ गयीं।
All the mothers of the world, and the divine maidens in every way; Gāyatrī, and Sāvitrī, and Lakṣmī, and the other goddesses.
जगतो मातरः सर्वा (jagato mātaraḥ sarvā) — all the mothers of the worldदेवकन्याश्च सर्वशः (devakanyāśca sarvaśaḥ) — and the divine maidens, in every wayगायत्री चैव सावित्री (gāyatrī caiva sāvitrī) — and Gāyatrī and Sāvitrīलक्ष्मीरन्याः सुरस्त्रियः (lakṣmīranyāḥ surastriyaḥ) — Lakṣmī, and the other goddesses
५३ एताश्चान्याश्च देवानां पत्नयो भवमातरः। उद्वाहः शंकरस्येति जग्मुः सर्वा मुदान्विताः॥ ५३
etāścānyāśca devānāṃ patnayo bhavamātaraḥ | udvāhaḥ śaṃkarasyeti jagmuḥ sarvā mudānvitāḥ 53 ||
ये तथा अन्य देवताओंकी पत्नियाँ, जगन्माताएँ—"यह शंकरका विवाह है" ऐसा जानकर प्रसन्नतापूर्वक वहाँ गयीं।
These and the other wives of the gods, the mothers of the world, all went, filled with joy, [thinking] "this is Śaṅkara's wedding."
एताश्चान्याश्च देवानां (etāścānyāśca devānāṃ) — these and the others, of the godsपत्नयो भवमातरः (patnayo bhavamātaraḥ) — the wives, mothers of the worldउद्वाहः शंकरस्येति (udvāhaḥ śaṃkarasyeti) — "this is Śaṅkara's wedding" [thinking thus]जग्मुः सर्वा मुदान्विताः (jagmuḥ sarvā mudānvitāḥ) — all went, filled with joy
५४ शुद्धस्फटिकसंकाशो वृषभः सर्वसुन्दरः। यो धर्म उच्यते वेदैः शास्त्रैः सिद्धैर्महर्षिभिः॥ ५४
śuddhasphaṭikasaṃkāśo vṛṣabhaḥ sarvasundaraḥ | yo dharma ucyate vedaiḥ śāstraiḥ siddhairmaharṣibhiḥ 54 ||
शुद्ध स्फटिकके समान सर्वसुन्दर वृषभ, जिसे वेदों, शास्त्रों तथा सिद्ध महर्षियोंने धर्म कहा है।
The all-beautiful bull, resembling pure crystal, whom the Vedas, the śāstras, and the perfected great sages declare to be Dharma.
शुद्धस्फटिकसंकाशः (śuddhasphaṭikasaṃkāśaḥ) — resembling pure crystalवृषभः सर्वसुन्दरः (vṛṣabhaḥ sarvasundaraḥ) — the bull, altogether beautifulयो धर्म उच्यते वेदैः (yo dharma ucyate vedaiḥ) — who is called Dharma by the Vedasशास्त्रैः सिद्धैर्महर्षिभिः (śāstraiḥ siddhairmaharṣibhiḥ) — by the śāstras, by the perfected great sages
५५ तमारूढो महादेवो वृषभं धर्मवत्सलः। शुशुभेऽतीव देवर्षिसेवितः सकलैर्व्रजन्॥ ५५
tamārūḍho mahādevo vṛṣabhaṃ dharmavatsalaḥ | śuśubhe'tīva devarṣisevitaḥ sakalairvrajan 55 ||
उस वृषभपर सवार धर्मवत्सल महादेवजी देवताओं तथा ऋषियोंसे सेवित होकर सबके साथ चलते हुए अत्यन्त सुशोभित हो रहे थे।
Mounted upon that bull, Mahādeva, dear to Dharma, shone exceedingly, served by gods and sages, journeying with them all.
तमारूढो महादेवो (tamārūḍho mahādevo) — mounted upon it, Mahādevaवृषभं धर्मवत्सलः (vṛṣabhaṃ dharmavatsalaḥ) — upon that bull, dear to Dharmaशुशुभेऽतीव देवर्षिसेवितः (śuśubhe'tīva devarṣisevitaḥ) — shone exceedingly, served by gods and sagesसकलैर्व्रजन् (sakalairvrajan) — going along with them all
५६ समेतैः सकलैर्महर्षिभिर्बभौ महेशो बहुशोऽत्यलंकृतः। हिमालयाह्वस्य धरस्य संव्रजन् पाणिग्रहार्थं सदनं शिवायाः॥ ५६
sametaiḥ sakalairmaharṣibhirbabhau maheśo bahuśo'tyalaṃkṛtaḥ | himālayāhvasya dharasya saṃvrajan pāṇigrahārthaṃ sadanaṃ śivāyāḥ 56 ||
समस्त महर्षियोंसे युक्त महेश अत्यन्त अलंकृत होकर, हिमालय नामक पर्वतके घर पार्वतीका पाणिग्रहण करनेके लिये उस भवनकी ओर जाते हुए शोभित हो रहे थे।
Attended by all the great sages together, Maheśa, greatly and exceedingly adorned, shone forth as he journeyed to the abode of the mountain called Himālaya, to the house of Śivā, for the taking of her hand.
समेतैः सकलैर्महर्षिभिः (sametaiḥ sakalairmaharṣibhiḥ) — attended by all the great sages togetherबभौ महेशो बहुशोऽत्यलंकृतः (babhau maheśo bahuśo'tyalaṃkṛtaḥ) — Maheśa shone, greatly and exceedingly adornedहिमालयाह्वस्य धरस्य संव्रजन् (himālayāhvasya dharasya saṃvrajan) — journeying to the mountain called Himālayaपाणिग्रहार्थं सदनं शिवायाः (pāṇigrahārthaṃ sadanaṃ śivāyāḥ) — to the house of Śivā, for the taking of her hand
५७ इत्युक्तं शम्भुचरितं गमनं परमोत्सवम्। हिमालयपुरोद्भूतं सद्वृत्तं शृणु नारद॥ ५७
ityuktaṃ śambhucaritaṃ gamanaṃ paramotsavam | himālayapurodbhūtaṃ sadvṛttaṃ śṛṇu nārada 57 ||
इस प्रकार मैंने शम्भुके प्रस्थानका, इस परम उत्सवरूप यात्राका वर्णन किया; हे नारद! अब हिमालयकी नगरीमें उत्पन्न सद्वृत्तान्त सुनिये।
Thus have I told the story of Śambhu's journey, that supreme celebration; now hear, O Nārada, the true account that arose in Himālaya's city.
इत्युक्तं शम्भुचरितं (ityuktaṃ śambhucaritaṃ) — thus has been told the story of Śambhuगमनं परमोत्सवम् (gamanaṃ paramotsavam) — the journey, that supreme celebrationहिमालयपुरोद्भूतं (himālayapurodbhūtaṃ) — that arose in the city of Himālayaसद्वृत्तं शृणु नारद (sadvṛttaṃ śṛṇu nārada) — hear now, O Nārada, the true account
इति श्रीशिवमहापुराणे द्वितीयायां रुद्रसंहितायां तृतीये पार्वतीखण्डे शिवयात्रावर्णनं नाम चत्वारिंशोऽध्यायः॥ ४०॥
Thus ends the fortieth chapter, called "The Description of Śiva's Procession," in the Pārvatī-khaṇḍa of the second Rudra-saṃhitā, in the glorious Śiva Mahāpurāṇa.
इस प्रकार श्रीशिवमहापुराणके अन्तर्गत द्वितीय रुद्रसंहिताके तृतीय पार्वतीखण्डमें शिवयात्रावर्णन नामक चालीसवाँ अध्याय पूर्ण हुआ॥ ४०॥