॥ ॐ श्रीसाम्बशिवाय नमः ॥ ॥ ॐ श्रीगणेशाय नमः ॥
श्रीशिवमहापुराण
रुद्रसंहिता — सतीखण्डअथ चतुर्थोऽध्यायः
Nārada asks what happened next; Brahmā tells how, after Śiva and Brahmā departed, Dakṣa gave Kāma the maiden born of his own sweat, naming her Rati, as a wife fitting his qualities. Kāma, smitten at first sight, examines her at length in an elaborate head-to-foot portrait — her eyebrows outdoing his own bow, her face rivalling the moon, her limbs likened to lotus-stalks, coral and a golden altar — and takes her as his own, forgetting, in his joy, Brahmā's dreadful curse. The two marry amid great rejoicing, Dakṣa and Rati both delighted, and shine together like Hari and Lakṣmī. नारद जी आगे की कथा पूछते हैं; ब्रह्मा जी बताते हैं कि शिव और स्वयं ब्रह्मा के चले जाने पर दक्ष अपने स्वेद से उत्पन्न कन्या को रति नाम देकर कामदेव को उनके गुणों के अनुरूप पत्नी के रूप में प्रदान करते हैं। प्रथम दर्शन में ही मोहित कामदेव उसका विस्तृत सिर से पैर तक वर्णन करते हुए निरीक्षण करता है — उसकी भौंहें उसके अपने धनुष को भी मात करती हैं, उसका मुख चन्द्रमा से स्पर्धा करता है, उसके अंगों की तुलना मृणाल, मूँगे तथा स्वर्णवेदी से की जाती है — और वह उसे अपना लेता है, आनन्द के कारण ब्रह्मा के दिये दारुण शाप को भूलकर। दोनों का विवाह बड़े उत्सव के साथ होता है, दक्ष तथा रति दोनों हर्षित होते हैं, और वे दोनों हरि और लक्ष्मी की भाँति साथ शोभा पाते हैं।
१ विष्णुशिष्य महाप्राज्ञ विधे लोककर प्रभो । अद्भुतेयं कथा प्रोक्ता शिवलीलामृतान्विता ॥
viṣṇuśiṣya mahāprājña vidhe lokakara prabho | adbhuteyaṃ kathā proktā śivalīlāmṛtānvitā ||
"हे विष्णुशिष्य! हे महाप्राज्ञ विधे! हे लोककर प्रभो! आपने शिवजी की लीलारूपी अमृत से युक्त यह अद्भुत कथा कही।
"O disciple of Viṣṇu, greatly wise Vidhi, maker of the world, O lord! This wondrous tale has been told, filled with the nectar of Śiva's sport.
विष्णुशिष्य (viṣṇuśiṣya) — O disciple of Viṣṇuमहाप्राज्ञ (mahāprājña) — greatly wiseविधे (vidhe) — O Creatorलोककर (lokakara) — maker of the worldsप्रभो (prabho) — O Lordअद्भुता (adbhutā) — wondrousइयम् (iyam) — thisकथा (kathā) — taleप्रोक्ता (proktā) — has been toldशिवलीलामृतान्विता (śivalīlāmṛtānvitā) — filled with the nectar of Śiva's play
२ ततः किमभवत्तात चरितं तद्वदाधुना । अहं श्रद्धान्वितः श्रोतुं यदि शम्भुकथाश्रयम् ॥
tataḥ kimabhavattāta caritaṃ tadvadādhunā | ahaṃ śraddhānvitaḥ śrotuṃ yadi śambhukathāśrayam ||
हे तात! इसके बाद क्या हुआ? यदि मैं शम्भु की कथा पर आश्रित उनके चरित्र को सुनने में श्रद्धावान् होऊँ, तो अब वह चरित्र कहिये।"
Then, dear one, what happened next? Tell that story now, if I, filled with faith, may hear more resting on the tale of Śambhu."
ततः (tataḥ) — thenकिम् (kim) — whatअभवत् (abhavat) — came to passतात (tāta) — dear oneचरितम् (caritam) — the storyतत् (tat) — thatवद (vada) — tellअधुना (adhunā) — nowअहम् (aham) — Iश्रद्धान्वितः (śraddhānvitaḥ) — filled with faithश्रोतुम् (śrotum) — to hearयदि (yadi) — ifशम्भुकथाश्रयम् (śambhukathāśrayam) — resting on the tale of Śambhu
३ शम्भौ गते निजस्थाने वेधस्यन्तर्हिते मयि । दक्षः प्राहाथ कंदर्पं संस्मरन् मम तद्वचः ॥
śambhau gate nijasthāne vedhasyantarhite mayi | dakṣaḥ prāhātha kaṃdarpaṃ saṃsmaran mama tadvacaḥ ||
"शिवजी के अपने स्थान को चले जाने तथा मुझ ब्रह्मा के अन्तर्धान हो जाने पर दक्ष प्रजापति मेरी बात का स्मरण करते हुए कामदेव से कहने लगे।
"When Śambhu had gone to his own abode, and I, the ordainer, had vanished, Dakṣa, remembering that word of mine, then spoke to Kandarpa.
शम्भौ (śambhau) — when Śambhuगते (gate) — had goneनिजस्थाने (nijasthāne) — to his own placeवेधसि (vedhasi) — when the Ordainerअन्तर्हिते (antarhite) — had vanishedमयि (mayi) — Iदक्षः (dakṣaḥ) — Dakṣaप्राह (prāha) — saidअथ (atha) — thenकंदर्पम् (kaṃdarpam) — to Kandarpaसंस्मरन् (saṃsmaran) — recallingमम (mama) — myतत् (tat) — thoseवचः (vacaḥ) — words
४ महैहजेयं कंदर्प सद्रूपगुणसंयुता । एनां गृह्णीष्व भार्यार्थं भवतः सदृशीं गुणैः ॥
mahaihajeyaṃ kaṃdarpa sadrūpaguṇasaṃyutā | enāṃ gṛhṇīṣva bhāryārthaṃ bhavataḥ sadṛśīṃ guṇaiḥ ||
"'हे काम! सुन्दर रूप एवं गुणों से युक्त यह कन्या मेरे शरीर से उत्पन्न हुई है, अतः तुम अपनी पत्नी बनाने के लिये इसे ग्रहण करो, यह गुणों में तुम्हारे ही समान है।
"'O Kandarpa, this maiden, endowed with beautiful form and virtues, was born of my own body; take her as a wife fitting your own qualities.
महैहजा (mahaihajā) — this daughter of mineइयम् (iyam) — thisकंदर्प (kaṃdarpa) — O Kandarpaसद्रूपगुणसंयुता (sadrūpaguṇasaṃyutā) — endowed with true beauty and virtueएनाम् (enām) — herगृह्णीष्व (gṛhṇīṣva) — takeभार्यार्थम् (bhāryārtham) — as a wifeभवतः (bhavataḥ) — to youसदृशीम् (sadṛśīm) — a matchगुणैः (guṇaiḥ) — in qualities
५ एषा तव महातेजाः सर्वदा सहचारिणी । भविष्यति यथाकामं धर्मतो वशवर्तिनी ॥
eṣā tava mahātejāḥ sarvadā sahacāriṇī | bhaviṣyati yathākāmaṃ dharmato vaśavartinī ||
हे महातेजस्विन्! यह कन्या सदा तुम्हारे साथ रहेगी और धर्म के अनुरूप तुम्हारी इच्छा के अनुसार तुम्हारे वशमें रहेगी।'
O greatly radiant one, she shall ever be your companion, and, in accordance with dharma, subject to your will, exactly as you desire.'
एषा (eṣā) — sheतव (tava) — yourमहातेजाः (mahātejāḥ) — O greatly resplendentसर्वदा (sarvadā) — alwaysसहचारिणी (sahacāriṇī) — companionभविष्यति (bhaviṣyati) — will beयथाकामम् (yathākāmam) — at your pleasureधर्मतः (dharmataḥ) — by dharmaवशवर्तिनी (vaśavartinī) — obedient
६ इत्युक्त्वा प्रददौ तस्मै देहस्वेदाम्बुसम्भवाम् । कन्दर्पायाग्रतः कृत्वा नाम कृत्वा रतीति ताम् ॥
ityuktvā pradadau tasmai dehasvedāmbusambhavām | kandarpāyāgrataḥ kṛtvā nāma kṛtvā ratīti tām ||
यह कहकर दक्ष ने अपने शरीर के स्वेद से उत्पन्न हुई उस कन्या को कामदेव के आगे करके, रति नाम रखकर, उसे दे दिया।
Having said this, he gave to him her who was born of the water of his own body's sweat; placing her before Kandarpa, he gave her the name Rati.
इति (iti) — thusउक्त्वा (uktvā) — having spokenप्रददौ (pradadau) — he gaveतस्मै (tasmai) — to himदेहस्वेदाम्बुसम्भवाम् (dehasvedāmbusambhavām) — born of the water of his body's sweatकन्दर्पाय (kandarpāya) — to Kandarpaअग्रतः (agrataḥ) — before himकृत्वा (kṛtvā) — having placed herनाम (nāma) — a nameकृत्वा (kṛtvā) — having madeरतिः (ratiḥ) — Ratiइति (iti) — thusताम् (tām) — her
७ विवाह्य तां स्मरः सोऽपि मुमोदातीव नारद । दक्षजां तनयां रम्यां मुनीनामपि मोहिनीम् ॥
vivāhya tāṃ smaraḥ so'pi mumodātīva nārada | dakṣajāṃ tanayāṃ ramyāṃ munīnāmapi mohinīm ||
हे नारद! उस कामदेव ने मुनियों को भी मोहित करनेवाली उस परम सुन्दर दक्षकन्या से विवाह करके बड़ा प्रसन्न हुआ।
Marrying her, Smara [Kāma] too, Nārada, rejoiced exceedingly — that lovely daughter born of Dakṣa, bewitching even to sages.
विवाह्य (vivāhya) — having marriedताम् (tām) — herस्मरः (smaraḥ) — Smaraसः (saḥ) — heअपि (api) — tooमुमोद (mumoda) — rejoicedअतीव (atīva) — exceedinglyनारद (nārada) — O Nāradaदक्षजाम् (dakṣajām) — born of Dakṣaतनयाम् (tanayām) — the daughterरम्याम् (ramyām) — lovelyमुनीनाम् (munīnām) — of sagesअपि (api) — evenमोहिनीम् (mohinīm) — the bewilderer
८ अथ तां वीक्ष्य मदनो रत्याख्यां स्वस्त्रियं शुभाम् । आत्मागुणेन विद्धोऽसौ मुमोह रतिरंजितः ॥
atha tāṃ vīkṣya madano ratyākhyāṃ svastriyaṃ śubhām | ātmāguṇena viddho'sau mumoha ratiraṃjitaḥ ||
तब कामदेव उस अपनी शुभ पत्नी रति नामकको देखकर, अपने ही गुणों से बिंधा हुआ, रति में अनुरक्त होकर मोहित हो गया।
Then Madana, beholding that auspicious wife of his own, named Rati, pierced by his own quality, became infatuated, delighted by Rati.
अथ (atha) — thenताम् (tām) — herवीक्ष्य (vīkṣya) — having beheldमदनः (madanaḥ) — Madanaरत्याख्याम् (ratyākhyām) — named Ratiस्वस्त्रियम् (svastriyam) — his own wifeशुभाम् (śubhām) — fairआत्मागुणेन (ātmāguṇena) — by his own bowstringविद्धः (viddhaḥ) — piercedअसौ (asau) — heमुमोह (mumoha) — was bewilderedरतिरंजितः (ratiraṃjitaḥ) — enamoured of Rati
९ क्षणप्रदाभवत्कान्ता गौरी मृगदृशी मुदा । लोलापांग्यथ तस्यैव भार्या च सदृशी रतौ ॥
kṣaṇapradābhavatkāntā gaurī mṛgadṛśī mudā | lolāpāṃgyatha tasyaiva bhāryā ca sadṛśī ratau ||
गौरवर्णवाली, हरिणाक्षी तथा चंचल नेत्रवाली वह क्षणभर में ही उसकी प्रिय पत्नी हो गयी और आनन्दपूर्वक उसके सर्वथा अनुरूप हुई।
Fair-skinned, doe-eyed, with restless glancing eyes, she at once became his beloved, joyfully, a wife fitting him in delight.
क्षणप्रदा (kṣaṇapradā) — giver of delightful momentsअभवत् (abhavat) — she wasकान्ता (kāntā) — the belovedगौरी (gaurī) — fairमृगदृशी (mṛgadṛśī) — doe-eyedमुदा (mudā) — with joyलोलापांगी (lolāpāṃgī) — with restless glancesअथ (atha) — thenतस्य (tasya) — hisएव (eva) — indeedभार्या (bhāryā) — wifeच (ca) — andसदृशी (sadṛśī) — a matchरतौ (ratau) — in love
१० तस्या भ्रूयुगलं वीक्ष्य संशयं मदनोऽकरोत् । उत्सादनं मत्कोदण्डं विधात्रास्यां निवेशितम् ॥
tasyā bhrūyugalaṃ vīkṣya saṃśayaṃ madano'karot | utsādanaṃ matkodaṇḍaṃ vidhātrāsyāṃ niveśitam ||
उसकी चपल भौंहों को देखकर कामदेव को यह संशय हो गया — क्या विधाता ने मेरे ही धनुष को, जो [सबकी स्थिरता का] नाशक है, इसकी आँखों में स्थापित कर दिया है?
Seeing the pair of her eyebrows, Madana felt a doubt: 'has the Creator placed my own bow — the very destroyer of steadiness — within her eyes?'
तस्याः (tasyāḥ) — herभ्रूयुगलम् (bhrūyugalam) — pair of browsवीक्ष्य (vīkṣya) — having seenसंशयम् (saṃśayam) — a doubtमदनः (madanaḥ) — Madanaअकरोत् (akarot) — entertainedउत्सादनम् (utsādanam) — a supplantingमत्कोदण्डम् (matkodaṇḍam) — my own bowविधात्रा (vidhātrā) — by the Creatorअस्याम् (asyām) — in herनिवेशितम् (niveśitam) — has been set
११ गतिं दृष्ट्वा कटाक्षाणामाशु तस्या द्विजोत्तम । आशु गन्तुं निजास्त्राणां श्रद्धे न च चारुताम् ॥
gatiṃ dṛṣṭvā kaṭākṣāṇāmāśu tasyā dvijottama | āśu gantuṃ nijāstrāṇāṃ śraddhe na ca cārutām ||
हे द्विजोत्तम! उसके कटाक्षों की शीघ्र गति को देखकर उसे अपने बाणों की शीघ्र गति तथा सुन्दरता पर विश्वास नहीं रह गया।
Seeing the swift motion of her sidelong glances, O best of the twice-born, he no longer trusted the swiftness or the beauty of his own arrows.
गतिम् (gatim) — the flightदृष्ट्वा (dṛṣṭvā) — having seenकटाक्षाणाम् (kaṭākṣāṇām) — of her sidelong glancesआशु (āśu) — swiftतस्याः (tasyāḥ) — herद्विजोत्तम (dvijottama) — O best of the twice-bornआशु (āśu) — swiftlyगन्तुम् (gantum) — to flyनिजास्त्राणाम् (nijāstrāṇām) — of his own arrowsश्रद्धे (śraddhe) — did he trustन (na) — notच (ca) — andचारुताम् (cārutām) — nor in their beauty
१२ तस्याः स्वभावसौरभ्यं धीरश्वासानिलं तथा । आघ्राय मदनः श्रद्धां त्यक्तवान् मलयानिले ॥
tasyāḥ svabhāvasaurabhyaṃ dhīraśvāsānilaṃ tathā | āghrāya madanaḥ śraddhāṃ tyaktavān malayānile ||
उसके स्वाभाविक सौरभ तथा गम्भीर श्वास की वायु को सूँघकर कामदेव ने मलय पवन के प्रति अपनी श्रद्धा त्याग दी।
Smelling her natural fragrance and the breeze of her calm breathing, Madana abandoned his trust in the Malaya wind.
तस्याः (tasyāḥ) — herस्वभावसौरभ्यम् (svabhāvasaurabhyam) — natural fragranceधीरश्वासानिलम् (dhīraśvāsānilam) — the gentle wind of her breathतथा (tathā) — likewiseआघ्राय (āghrāya) — having smeltमदनः (madanaḥ) — Madanaश्रद्धाम् (śraddhām) — his trustत्यक्तवान् (tyaktavān) — abandonedमलयानिले (malayānile) — in the Malaya breeze
१३ पूर्णेन्दुसदृशं वक्त्रं दृष्ट्वा लक्ष्मसुलक्षितम् । न निश्चिकाय मदनो भेदं तन्मुखचन्द्रयोः ॥
pūrṇendusadṛśaṃ vaktraṃ dṛṣṭvā lakṣmasulakṣitam | na niścikāya madano bhedaṃ tanmukhacandrayoḥ ||
सुन्दर लक्षणों से युक्त तथा पूर्णिमा के चन्द्रमा के समान उसके मुखमण्डल को देखकर कामदेव उसके मुख और चन्द्रमा में भेद करने में असमर्थ हो गया।
Seeing her face, like the full moon, marked with the loveliest signs, Madana could not decide the difference between that moon-face and the moon itself.
पूर्णेन्दुसदृशम् (pūrṇendusadṛśam) — like the full moonवक्त्रम् (vaktram) — the faceदृष्ट्वा (dṛṣṭvā) — having seenलक्ष्मसुलक्षितम् (lakṣmasulakṣitam) — marked with a fair signन (na) — notनिश्चिकाय (niścikāya) — could he determineमदनः (madanaḥ) — Madanaभेदम् (bhedam) — the differenceतन्मुखचन्द्रयोः (tanmukhacandrayoḥ) — between her face and the moon
१४ सुवर्णपद्मकलिकातुल्यं तस्याः कुचद्वयम् । रेजे चूचुकयुग्मेन भ्रमरेणेव वेष्टितम् ॥
suvarṇapadmakalikātulyaṃ tasyāḥ kucadvayam | reje cūcukayugmena bhramareṇeva veṣṭitam ||
सुवर्णकमल की कली के समान उसका वक्षःस्थल भ्रमर से वेष्टित कमल की भाँति सुशोभित हो रहा था।
Her pair of breasts, like two golden lotus-buds, shone forth, encircled by their two nipples as if by a bee.
सुवर्णपद्मकलिकातुल्यम् (suvarṇapadmakalikātulyam) — like the buds of a golden lotusतस्याः (tasyāḥ) — herकुचद्वयम् (kucadvayam) — pair of breastsरेजे (reje) — shoneचूचुकयुग्मेन (cūcukayugmena) — with the two nipplesभ्रमरेण (bhramareṇa) — by a beeइव (iva) — as ifवेष्टितम् (veṣṭitam) — encircled
१५ दृढपीनोन्नतं तस्याः स्तनमध्यं विलंबिनीम् । आनाभिलम्बिनीं मालां तन्वीं चन्द्रायितां शुभाम् ॥
dṛḍhapīnonnataṃ tasyāḥ stanamadhyaṃ vilaṃbinīm | ānābhilambinīṃ mālāṃ tanvīṃ candrāyitāṃ śubhām ||
उसके कठोर, स्थूल एवं उन्नत वक्षःस्थल का मध्यभाग नाभिपर्यन्त लटकनेवाली, लम्बी, पतली तथा चन्द्रमा के समान स्वच्छ माला धारण किये हुए था।
The space between her firm, full, high breasts bore a slender garland, hanging down to her navel, moon-white and auspicious.
दृढपीनोन्नतम् (dṛḍhapīnonnatam) — firm, full and highतस्याः (tasyāḥ) — herस्तनमध्यम् (stanamadhyam) — between the breastsविलंबिनीम् (vilaṃbinīm) — hangingआनाभिलम्बिनीम् (ānābhilambinīm) — falling to the navelमालाम् (mālām) — a garlandतन्वीम् (tanvīm) — slenderचन्द्रायिताम् (candrāyitām) — moon-likeशुभाम् (śubhām) — fair
१६ ज्यां पुष्पधनुषः कामः षट्पदावलिसंभ्रमाम् । विससार च यस्मात्तां विसृज्यैनां निरीक्षते ॥
jyāṃ puṣpadhanuṣaḥ kāmaḥ ṣaṭpadāvalisaṃbhramām | visasāra ca yasmāttāṃ visṛjyaināṃ nirīkṣate ||
वह कामदेव भ्रमरों की पंक्तियों से घिरी अपने पुष्पधनुष की प्रत्यंचा को भी भूल गया और उसे छोड़कर बार-बार उसी रति की ओर देखने लगा।
Kāma forgot the very string of his flower-bow, restless as a line of bees, since, letting go of it, he only gazed upon her.
ज्याम् (jyām) — the bowstringपुष्पधनुषः (puṣpadhanuṣaḥ) — of the flower-bowकामः (kāmaḥ) — Kāmaषट्पदावलिसंभ्रमाम् (ṣaṭpadāvalisaṃbhramām) — astir with a line of beesविससार (visasāra) — he let slipच (ca) — andयस्मात् (yasmāt) — sinceताम् (tām) — itविसृज्य (visṛjya) — having releasedएनाम् (enām) — herनिरीक्षते (nirīkṣate) — he gazes upon
१७ गम्भीरनाभिरभ्रान्तश्चतुःपार्श्वत्वगावृतम् । आननाब्जेक्षणद्वंद्वमारक्तकमलं यथा ॥
gambhīranābhirabhrāntaścatuḥpārśvatvagāvṛtam | ānanābjekṣaṇadvaṃdvamāraktakamalaṃ yathā ||
चारों ओर त्वचा से घिरा उसका अत्यन्त गम्भीर नाभिरन्ध्र था। उसके मुखकमल पर दोनों नेत्र लाल कमल के समान प्रतीत हो रहे थे।
Her deep, unwavering navel, encircled on its four sides by skin — and her two lotus-face eyes, like a red lotus —
गम्भीरनाभिः (gambhīranābhiḥ) — deep-navelledअभ्रान्तः (abhrāntaḥ) — unwaveringचतुःपार्श्वत्वगावृतम् (catuḥpārśvatvagāvṛtam) — enclosed by skin on four sidesआननाब्जेक्षणद्वंद्वम् (ānanābjekṣaṇadvaṃdvam) — the pair of eyes in her lotus faceआरक्तकमलम् (āraktakamalam) — a reddish lotusयथा (yathā) — like
१८ क्षीणमध्येन वपुषा निसर्गाष्टापदप्रभा । रुक्मवेदीव ददृशे कामेन रमणी हि सा ॥
kṣīṇamadhyena vapuṣā nisargāṣṭāpadaprabhā | rukmavedīva dadṛśe kāmena ramaṇī hi sā ||
कृश कटिप्रदेशवाले शरीर से सुशोभित, स्वभावतः सुवर्ण की आभावाली उस रमणी को कामदेव ने सुवर्णवेदी के समान देखा।
with her slender-waisted body, of natural golden radiance, that lovely woman appeared to Kāma just like a golden altar.
क्षीणमध्येन (kṣīṇamadhyena) — with a slender waistवपुषा (vapuṣā) — with her bodyनिसर्गाष्टापदप्रभा (nisargāṣṭāpadaprabhā) — naturally gleaming like goldरुक्मवेदी (rukmavedī) — a golden altarइव (iva) — likeददृशे (dadṛśe) — was seenकामेन (kāmena) — by Kāmaरमणी (ramaṇī) — the lovely oneहि (hi) — indeedसा (sā) — she
१९ रंभास्तंभायतं स्निग्धं यदूरुयुगलं मृदु । निजशक्तिसमं कामो वीक्षाञ्चक्रे मनोहरम् ॥
raṃbhāstaṃbhāyataṃ snigdhaṃ yadūruyugalaṃ mṛdu | nijaśaktisamaṃ kāmo vīkṣāñcakre manoharam ||
कदली के स्तम्भ के सदृश विस्तृत, स्निग्ध, कोमल तथा मनोहर उसकी जंघाओं को कामदेव ने अपनी शक्ति के समान देखा।
Kāma gazed, delighted, upon her pair of thighs — broad like plantain trunks, smooth, soft — equal to his own power.
रंभास्तंभायतम् (raṃbhāstaṃbhāyatam) — long as plantain stemsस्निग्धम् (snigdham) — smoothयत् (yat) — whichऊरुयुगलम् (ūruyugalam) — pair of thighsमृदु (mṛdu) — softनिजशक्तिसमम् (nijaśaktisamam) — equal to his own powerकामः (kāmaḥ) — Kāmaवीक्षाञ्चक्रे (vīkṣāñcakre) — beheldमनोहरम् (manoharam) — heart-stealing
२० आरक्तपार्ष्णिपादाग्रं प्रांतभागं पदद्वयम् । अनुरागमिवानेन मित्रं तस्या मनोभवः ॥
āraktapārṣṇipādāgraṃ prāṃtabhāgaṃ padadvayam | anurāgamivānena mitraṃ tasyā manobhavaḥ ||
लाल-लाल पादाग्र तथा प्रान्तभागवाले उसके दोनों पैर रँगे हुए-से थे, इससे कामदेव अनुरक्त होकर उसका मित्र बन गया।
Her pair of feet, their heels and toe-tips tinged red at the edges — mind-born Kāma became her friend, as if through this very affection.
आरक्तपार्ष्णिपादाग्रम् (āraktapārṣṇipādāgram) — with heels and toe-tips tinged redप्रांतभागम् (prāṃtabhāgam) — at the edgesपदद्वयम् (padadvayam) — the two feetअनुरागम् (anurāgam) — affectionइव (iva) — as it wereअनेन (anena) — by thisमित्रम् (mitram) — a friendतस्याः (tasyāḥ) — of hersमनोभवः (manobhavaḥ) — the mind-born
२१ तस्याः करयुगं रक्तं नखरैः किंशुकोपमैः । वृत्ताभिरंगुलीभिश्च सूक्ष्माग्राभिर्मनोहरम् ॥
tasyāḥ karayugaṃ raktaṃ nakharaiḥ kiṃśukopamaiḥ | vṛttābhiraṃgulībhiśca sūkṣmāgrābhirmanoharam ||
पलाशपुष्प के समान लाल नखों से युक्त, गोलाकार तथा सूक्ष्म अग्रभागवाली अँगुलियों से युक्त उसके दोनों हाथ अत्यन्त मनोहर थे।
Her pair of hands, red, with nails like the kiṃśuka flower, delightful with round, fine-tipped fingers —
तस्याः (tasyāḥ) — herकरयुगम् (karayugam) — pair of handsरक्तम् (raktam) — redनखरैः (nakharaiḥ) — with nailsकिंशुकोपमैः (kiṃśukopamaiḥ) — like kiṃśuka blossomsवृत्ताभिः (vṛttābhiḥ) — roundedअंगुलीभिः (aṃgulībhiḥ) — with fingersच (ca) — andसूक्ष्माग्राभिः (sūkṣmāgrābhiḥ) — with fine tipsमनोहरम् (manoharam) — enchanting
२२ तद्बाहुयुगलं कांतं मृणालयुगलायतम् । मृदु स्निग्धं चिरं राजत्कांतिलोहप्रवालवत् ॥
tadbāhuyugalaṃ kāṃtaṃ mṛṇālayugalāyatam | mṛdu snigdhaṃ ciraṃ rājatkāṃtilohapravālavat ||
मृणाल के समान लम्बी, कोमल, स्निग्ध तथा कान्तियुक्त लाल मूँगे के समान शोभित उसकी दोनों भुजाएँ मनोहर थीं।
that lovely pair of arms, long like a pair of lotus-stalks, soft, smooth, gleaming for long with the splendour of red coral —
तत् (tat) — thatबाहुयुगलम् (bāhuyugalam) — pair of armsकांतम् (kāṃtam) — lovelyमृणालयुगलायतम् (mṛṇālayugalāyatam) — long as two lotus stalksमृदु (mṛdu) — softस्निग्धम् (snigdham) — glossyचिरम् (ciram) — longराजत्कांतिलोहप्रवालवत् (rājatkāṃtilohapravālavat) — shining like coral with a lustrous gleam
२३ नीलनीरदसंकाशः केशपाशो मनोहरः । चमरीबालभरद्विभाति स्म स्मरप्रिया ॥
nīlanīradasaṃkāśaḥ keśapāśo manoharaḥ | camarībālabharadvibhāti sma smarapriyā ||
काले-काले बादलों के समान शोभा पाता हुआ मनोहर केशपाश था, इससे वह कामप्रिया चँवर धारण करनेवाली चमरी की भाँति सुशोभित हो रही थी।
her lovely mass of hair, like a dark rain-cloud — that beloved of Smara shone forth, like a chowrie made of dark yak-tail hair.
नीलनीरदसंकाशः (nīlanīradasaṃkāśaḥ) — like a dark rain-cloudकेशपाशः (keśapāśaḥ) — the mass of hairमनोहरः (manoharaḥ) — enchantingचमरीबालभरत् (camarībālabharat) — bearing the fullness of a yak's tailविभाति स्म (vibhāti sma) — shoneस्मरप्रिया (smarapriyā) — the beloved of Smara
२४ एतादृशीं रतिं नाम्नीं प्रालेयाद्रिसमुद्भवाम् । गंगामिव महादेवो जग्राहोत्फुल्ललोचनः ॥
etādṛśīṃ ratiṃ nāmnīṃ prāleyādrisamudbhavām | gaṃgāmiva mahādevo jagrāhotphullalocanaḥ ||
ऐसी उस रति नामक कन्या को कामदेव ने, गंगा को हिमालय की भाँति, खिले हुए नेत्रोंसे ग्रहण किया।
Such was this Rati by name; Madana took hold of her, his eyes wide with joy, as [one might take hold of] Gaṅgā, born of the snow-mountain.
Noteमहादेवो here names Kāma, not Śiva — a stock epithet ("great god/lord") applied loosely to the male protagonist in this scene, as the surrounding narrative and the Hindi commentary make clear; reproduced verbatim.
एतादृशीम् (etādṛśīm) — such a oneरतिम् (ratim) — Ratiनाम्नीम् (nāmnīm) — by nameप्रालेयाद्रिसमुद्भवाम् (prāleyādrisamudbhavām) — born of the snowy mountainगंगाम् (gaṃgām) — the Gaṅgāइव (iva) — asमहादेवः (mahādevaḥ) — Mahādevaजग्राह (jagrāha) — he tookउत्फुल्ललोचनः (utphullalocanaḥ) — his eyes wide with delight
२५ चक्रपद्मां चारुबाहुं मृणालशकलान्विताम् । भ्रूयुग्मविभ्रमव्राततनूर्मिपरिराजिताम् ॥
cakrapadmāṃ cārubāhuṃ mṛṇālaśakalānvitām | bhrūyugmavibhramavrātatanūrmiparirājitām ||
चक्र तथा पद्म के चिह्नों से युक्त, मृणालखण्ड के समान मनोहर हाथों से युक्त, दोनों भौंहों की चेष्टाओं से नदी की सूक्ष्म लहरों के समान सुशोभित —
her hands marked with wheel and lotus, lovely-armed, adorned with fragments of lotus-stalk, shining with the graceful play of her two eyebrows like little waves —
चक्रपद्माम् (cakrapadmām) — with cakra birds and lotusesचारुबाहुम् (cārubāhum) — with lovely arms as its banksमृणालशकलान्विताम् (mṛṇālaśakalānvitām) — set with pieces of lotus stalkभ्रूयुग्मविभ्रमव्राततनूर्मिपरिराजिताम् (bhrūyugmavibhramavrātatanūrmiparirājitām) — graced with slender ripples that are the play of her brows
२६ कटाक्षपाततुंगौघां स्वीयनेत्रोत्पलान्विताम् । तनुलोमांबुशैवालां मनोद्रुमविलासिनीम् ॥
kaṭākṣapātatuṃgaughāṃ svīyanetrotpalānvitām | tanulomāṃbuśaivālāṃ manodrumavilāsinīm ||
उसके कटाक्षपात ही नदी की वेगवती धारा थे और उसके विशाल नेत्र कमल के समान थे; उसकी सूक्ष्म रोमावली शैवाल थी, और वह अपने मनरूपी वृक्षों से विलास कर रही थी।
her flood of sidelong glances swift and high, her own eyes like blue lotuses, her fine down like moss, delighting among the trees of the mind —
कटाक्षपाततुंगौघाम् (kaṭākṣapātatuṃgaughām) — with the high flood of her falling glancesस्वीयनेत्रोत्पलान्विताम् (svīyanetrotpalānvitām) — set with the blue lilies of her eyesतनुलोमांबुशैवालाम् (tanulomāṃbuśaivālām) — with the fine down for water-weedमनोद्रुमविलासिनीम् (manodrumavilāsinīm) — playing about the tree of the mind
२७ निम्ननाभिह्रदां क्षामां सर्वांगरमणीयिकाम् । सर्वलावण्यसदनां शोभमानां रमामिव ॥
nimnanābhihradāṃ kṣāmāṃ sarvāṃgaramaṇīyikām | sarvalāvaṇyasadanāṃ śobhamānāṃ ramāmiva ||
उसकी गम्भीर नाभि हृद के समान शोभा पा रही थी। वह कृशगात्रा सर्वांग की रमणीयता तथा सम्पूर्ण लावण्य की सदन, महालक्ष्मी के समान शोभायमान थी।
her deep navel like a lake, slender, lovely in every limb, the very abode of all loveliness, shining like Ramā [Lakṣmī] herself.
निम्ननाभिह्रदाम् (nimnanābhihradām) — with the deep navel for a poolक्षामाम् (kṣāmām) — slenderसर्वांगरमणीयिकाम् (sarvāṃgaramaṇīyikām) — lovely in every limbसर्वलावण्यसदनाम् (sarvalāvaṇyasadanām) — the house of all lovelinessशोभमानाम् (śobhamānām) — shiningरमाम् (ramām) — Ramāइव (iva) — like
२८ द्वादशाभरणैर्युक्तां शृंगारैः षोडशैर्युताम् । मोहिनीं सर्वलोकानां भासयन्तीं दिशो दश ॥
dvādaśābharaṇairyuktāṃ śṛṃgāraiḥ ṣoḍaśairyutām | mohinīṃ sarvalokānāṃ bhāsayantīṃ diśo daśa ||
बारह आभूषणों से युक्त, सोलह शृंगारों से युक्त, सम्पूर्ण लोकों को मोहित करनेवाली, तथा दसों दिशाओं को प्रकाशित करती हुई —
adorned with twelve ornaments, endowed with sixteen forms of adornment, bewitching to all the worlds, illumining the ten directions —
द्वादशाभरणैः (dvādaśābharaṇaiḥ) — with the twelve ornamentsयुक्ताम् (yuktām) — endowedशृंगारैः (śṛṃgāraiḥ) — with the adornments of loveषोडशैः (ṣoḍaśaiḥ) — sixteenयुताम् (yutām) — furnishedमोहिनीम् (mohinīm) — bewilderingसर्वलोकानाम् (sarvalokānām) — all the worldsभासयन्तीम् (bhāsayantīm) — lighting upदिशः (diśaḥ) — the quartersदश (daśa) — ten
२९ इति तां मदनो वीक्ष्य रतिं जग्राह सोत्सुकः । रागादुपस्थितां लक्ष्मीं हृषीकेश इवोत्तमाम् ॥
iti tāṃ madano vīkṣya ratiṃ jagrāha sotsukaḥ | rāgādupasthitāṃ lakṣmīṃ hṛṣīkeśa ivottamām ||
इस प्रकार उस रति को देखकर कामदेव ने उत्सुकतापूर्वक उसे ग्रहण किया, जैसे हृषीकेश ने प्रेमवश उपस्थित हुई उत्तम लक्ष्मी को ग्रहण किया था।
Seeing that Rati thus, Madana, eager, took hold of her, as Hṛṣīkeśa [Viṣṇu] took hold of the excellent Lakṣmī who came to him out of love.
इति (iti) — thusताम् (tām) — herमदनः (madanaḥ) — Madanaवीक्ष्य (vīkṣya) — having beheldरतिम् (ratim) — Ratiजग्राह (jagrāha) — tookसोत्सुकः (sotsukaḥ) — eagerlyरागात् (rāgāt) — out of loveउपस्थिताम् (upasthitām) — who had come to himलक्ष्मीम् (lakṣmīm) — Lakṣmīहृषीकेशः (hṛṣīkeśaḥ) — Hṛṣīkeśaइव (iva) — asउत्तमाम् (uttamām) — the excellent one
३० नोवाच च तदा दक्षं कामो मोदभवात्तात । विस्मृत्य दारुणं शापं विधिदत्तं विमोहितः ॥
novāca ca tadā dakṣaṃ kāmo modabhavāttāta | vismṛtya dāruṇaṃ śāpaṃ vidhidattaṃ vimohitaḥ ||
हे तात! उस समय कामदेव आनन्द के कारण विमोहित होकर, ब्रह्मा जी द्वारा दिये गये दारुण शाप को भूलकर, दक्ष से कुछ नहीं कहा।
Kāma, dear one, out of the joy of the moment, did not then say anything to Dakṣa, having, in his infatuation, forgotten the dreadful curse given by Vidhi.
न (na) — notउवाच (uvāca) — did he speakच (ca) — andतदा (tadā) — thenदक्षम् (dakṣam) — to Dakṣaकामः (kāmaḥ) — Kāmaमोदभवात् (modabhavāt) — out of the joy that aroseतात (tāta) — dear oneविस्मृत्य (vismṛtya) — having forgottenदारुणम् (dāruṇam) — dreadfulशापम् (śāpam) — the curseविधिदत्तम् (vidhidattam) — given by the Creatorविमोहितः (vimohitaḥ) — wholly bewildered
३१ तदा महोत्सवस्तात बभूव सुखवर्धनः । दक्षः प्रीततरश्चासीन्मुमुदे तनया मम ॥
tadā mahotsavastāta babhūva sukhavardhanaḥ | dakṣaḥ prītataraścāsīnmumude tanayā mama ||
हे तात! उस समय सुख बढ़ानेवाला महान् उत्सव हुआ। दक्ष अत्यन्त प्रसन्न हुए और मेरी पुत्री [रति] भी हर्षित हुई।
Then, dear one, there was a great festival, increasing everyone's joy; Dakṣa became most delighted, and my own daughter [Rati] rejoiced.
तदा (tadā) — thenमहोत्सवः (mahotsavaḥ) — a great festivalतात (tāta) — dear oneबभूव (babhūva) — took placeसुखवर्धनः (sukhavardhanaḥ) — increasing happinessदक्षः (dakṣaḥ) — Dakṣaप्रीततरः (prītataraḥ) — most pleasedच (ca) — andआसीत् (āsīt) — wasमुमुदे (mumude) — rejoicedतनया (tanayā) — the daughterमम (mama) — my
३२ कामोऽतीव सुखं प्राप्य सर्वदुःखक्षयं गतः । दक्षजापि रतिः कामं प्राप्य चापि जहर्ष ह ॥
kāmo'tīva sukhaṃ prāpya sarvaduḥkhakṣayaṃ gataḥ | dakṣajāpi ratiḥ kāmaṃ prāpya cāpi jaharṣa ha ||
अत्यधिक सुख पाकर कामदेव का समस्त दुःख नष्ट हो गया, और इधर दक्षपुत्री रति भी काम को प्राप्त करके परम हर्षित हुई।
Kāma, having obtained the greatest joy, came to the destruction of all his sorrow; and Dakṣa's own daughter Rati too, having obtained Kāma, rejoiced greatly.
कामः (kāmaḥ) — Kāmaअतीव (atīva) — exceedinglyसुखम् (sukham) — happinessप्राप्य (prāpya) — having gainedसर्वदुःखक्षयम् (sarvaduḥkhakṣayam) — the ending of all sorrowगतः (gataḥ) — attainedदक्षजा (dakṣajā) — the daughter of Dakṣaअपि (api) — tooरतिः (ratiḥ) — Ratiकामम् (kāmam) — Kāmaप्राप्य (prāpya) — having obtainedच (ca) — andअपि (api) — alsoजहर्ष ह (jaharṣa ha) — rejoiced
३३ रराज च तया सार्धं भिन्नाश्वारुवचाः स्मरः । जीमूत इव सन्ध्यायां सौदामन्या मनोज्ञया ॥
rarāja ca tayā sārdhaṃ bhinnāśvāruvacāḥ smaraḥ | jīmūta iva sandhyāyāṃ saudāmanyā manojñayā ||
रति से मोहित हुआ, गद्गद कण्ठवाला वह मधुरभाषी काम, सायंकाल में मनोहर बिजली से युक्त मेघ की भाँति, दक्षकन्या रति के साथ शोभा पाने लगा।
Smara, his charming words broken with emotion, shone forth together with her, like a rain-cloud in the evening sky with a lovely flash of lightning.
रराज (rarāja) — shoneच (ca) — andतया (tayā) — with herसार्धम् (sārdham) — togetherभिन्नाश्वारुवचाः (bhinnāśvārucavāḥ) — of clear and lovely speechस्मरः (smaraḥ) — Smaraजीमूतः (jīmūtaḥ) — a cloudइव (iva) — asसन्ध्यायाम् (sandhyāyām) — at twilightसौदामन्या (saudāmanyā) — with lightningमनोज्ञया (manojñayā) — lovely
३४ इति रतिपतिरुच्चैर्मोहयुक्तो रतिं तां हृदुपरि जगृहे वै योगदर्शीव विद्याम् । रतिरपि पतिमग्र्यं प्राप्य सा चापि रेजे हरिमिव कमला वै पूर्णचन्द्रोपमास्या ॥
iti ratipatiruccairmohayukto ratiṃ tāṃ | hṛdupari jagṛhe vai yogadarśīva vidyām | ratirapi patimagryaṃ prāpya sā cāpi reje | harimiva kamalā vai pūrṇacandropamāsyā ||
इस प्रकार अत्यन्त मोहयुक्त रतिपति काम ने उस रति को अपने हृदय के ऊपर उसी प्रकार धारण किया, जिस प्रकार योगदर्शी विद्या को धारण करता है; और पूर्णचन्द्र के समान मुखवाली रति भी अपने श्रेष्ठ पति को प्राप्तकर उसी प्रकार शोभित हुई, जिस प्रकार कमला (लक्ष्मी) हरि के साथ शोभित होती हैं।
Thus the lord of Rati, exceedingly overcome with infatuation, took that Rati up into his very heart, as a seer of yoga takes hold of sacred knowledge; and Rati too, having obtained her foremost husband, shone forth, her face like the full moon, as Kamalā shines with Hari.
NoteThis closing verse is printed in a longer, non-anuṣṭubh metre (four longer pādas), as is customary for a chapter's final verse; noted, not flagged.
इति (iti) — thusरतिपतिः (ratipatiḥ) — the lord of Ratiउच्चैः (uccaiḥ) — utterlyमोहयुक्तः (mohayuktaḥ) — filled with infatuationरतिम् (ratim) — Ratiताम् (tām) — herहृदुपरि (hṛdupari) — upon his heartजगृहे (jagṛhe) — tookवै (vai) — indeedयोगदर्शी (yogadarśī) — a seer of yogaइव (iva) — asविद्याम् (vidyām) — knowledgeरतिः (ratiḥ) — Ratiअपि (api) — tooपतिम् (patim) — a husbandअग्र्यम् (agryam) — foremostप्राप्य (prāpya) — having gainedसा (sā) — sheच (ca) — andअपि (api) — alsoरेजे (reje) — shoneहरिम् (harim) — Hariइव (iva) — asकमला (kamalā) — Kamalāवै (vai) — indeedपूर्णचन्द्रोपमास्या (pūrṇacandropamāsyā) — her face like the full moon
इति श्रीशिवमहापुराणे द्वितीयायां रुद्रसंहितायां द्वितीये सतीखण्डे कामविवाहवर्णनं नाम चतुर्थोऽध्यायः ॥ ४॥
Here ends the fourth chapter — “The Marriage of Kāma” — in the second section, of Satī, of the second Saṃhitā, that of Rudra, of the venerable Śiva Mahāpurāṇa.
इस प्रकार श्रीशिवमहापुराण की द्वितीय रुद्रसंहिता के द्वितीय सतीखण्ड में “कामविवाहवर्णन” नामक चौथा अध्याय समाप्त हुआ।